Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - Hecke ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
262
Hecke — Heilighaltung
vārti, m. pl.; 3. (Schiffshinterteil) kuģa
pakaļgals, m.
Heck’e, f.pl. -n, 1. dzīvs žogs; 2.
(Gebüsch) krūmi, m. pl.; 3. (ausgeheckte
~ Vögel) perējums, m.; pereklis, m.
heck’en, v. a. u. n. perēt.
Heck’en, n. -s, perēšana, f.
Heck’en||kirsche, f. meža ķirši, m. pl.
-röse, f. lauku roze, f.
Hē’de, f. pakulas, f. pl.
Hē’derich, m. -s, pērkones, f. pl.
Heer, n. -(e)s, pl. -e, kaŗaspēks, m.;
stehendes % kārtējs kaŗaspēks; beim -e
stehen, būt kaŗa dienestā.
Heer’||führer, m. kaŗa vadonis, m. -schar,
f. karaspēka nodaļa, f.; die
himmlischen -en, debesu od. eņģeļu pulki,
m. pl. -Straße, f. 1. stratēģisks ceļš,
kaŗa ceļš; 2. lielceļš, m.
Hē’fe, f. pl. -n, raugs, m.; (vom Bier)
mieles, f. pl.; (Bodensatz) padibenes,
f. pl.; fig. die - des Volks, ļaužu
sēnalas, f. pl. od. padibenes, f. pl.
Hē’fenļļbrot, n. raudzētā maize.
Heft, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Schreibheft)
burtnīca, f.; 2. (Griff) (naža) kats, m.;
(zobena, auch naža) spals, m.
Heft’chen, n. -s, pl. burtnīciņa, f.
Heftel, m. od. n. -s, pl. sākts, f.
heften, I. v. a. 1. (befestigen)
piestiprināt, piespraust; 2. (lose nähen)
sadiegt; 3. ein Buch iebrošēt od.
sašūt grāmatu; 4. fig. (richten) vērst;
die Augen (auf etw.) cieši lūkoties
(uz ko); seine Gedanken (auf etw.)
domās kavēties (pie kā); II. v. refl. ļ
sich 1. (sich befestigen) piestiprinā-,
ties, pieķerties; 2. fig. (sich richten)
vērsties.
Heften, n. -s, 1. piestiprināšana, f.; 2. I
(loses Nähen) sadiegšana, f.
heftig, I. adj. straujš, -er Regen, stiprs |
lietus; II. adv. - anfahren, strauji
uzbrukt; schelten, stipri bārt.
Heftigkeit, f. «., ātrums, m.; straujums,
m.
Hegemonie’, f. pl. -(e)n, hegemonija,
f.; virsvaldība, f.
hē’gen, v. a. 1. (einschließen) iežogot;
2. fig. (pflegen) kopt, (schonen) taupīt;
~ und pflegen, lolot; einen Wald «.,
taupīt mežu; 3. fig. sajust, turēt;
Zweifel sajust šaubas, šaubīties;
Freundschaft sajust draudzību; Liebe
sajust mīlestību, mīlēt; Haß «., ienīst;
ich hege den bittersten Haß, es viņu
nevaru ieraudzīt ne acu galā.
Hehl, n. -s, noslēpums, m.; ohne
atklāti, vaļsirdīgi; ich mache kein -
daraus, es to nemaz neslēpju.
heh’len, v. a. slēpt.
Heh’ler, m. -s, pl. slēpējs, m.; prv.
der - ist so gut wie der Stehler,
slēpējs nav labāks par zagli,
hehr, adj. (erhaben) dižs, cēls.
Hei’de, m. -n, pl. -n, pagāns, m. .
Hei’de, f. », pl. -n, 1. silājs, m.; sils, m.;
die Lüneburger Lineburgas silājs,
m.; 2. (Heidekraut) virši, m. pl.
Hei’delbeere, f. melnene, f. (vaccinium
myrtillus).
Hei’den||bekehrer, m. pagānu atgriezējs,
m. -bekehrung, f. pagānu atgriešana,
f. -lärm, m. fam. elles troksnis, m.
Hei’denļ tūm, n. -s, pagānisms, m. -zeit,
f. pagānu laiki, m. pl.
heid’nisch, adj. pagānu-, pagānisks.
Heid’schnucke, f. •», pl. -n, sila aita, f.
hei’kel(ig), adj. kutelīgs, vārīgs.
Heil, n. -s, 1. (Gesundheit) veselība, f.;
2. (Wohlergehen) labklājība, f.; sein
» versuchen, izmēģināt laimi; • dem
Könige! lai dzīvo karalis! - dir!
sveiks; 3. (Rettung) glābšana, f.; sein
- in der Flucht suchen, meklēt
glābiņu bēgot; 4. (Erlösung der Seelen)
pestīšana, f.
heil, adj. 1. (geheilt) izdziedināts;
(gesund) sveiks un vesels; «. werden,
sadzīt; 2. (ganz) vesels, (unverletzt)
neaizkārts, mit -er Haut davonkommen,
izsprukt ar veselu ādu.
Hei’land, m. -(e)s, pl. -e, pestītājs, m.
Heil’||anstalt, f. veselības iestāde, f.;
dziedinātava, f.
heil’bār, adj. dziedināms, ārstējams,
heil’bringend, adj. glābējs-; (glücklich)
laimīgs.
Heil’||bringer, m. glābējs, m. -brunnen,
m. veselības avots, m.
hei’len, I. v. a. dziedēt, dziedināt, ārstēt,
izārstēt; II. v. n. dzīt, sadzīt.
Hei’len, n. -s, dziedēšana, f.; dzīšana, f.
Hei’ler, m. -s, pl. dziedinātājs, m.
hei’lig, I. adj. 1. svēts; der -e Petrus,
svētais (od. sv.) Pēteris; die -e Schrift,
svētie raksti; der -e Geist, Svētais
Gars; 2. (geheiligt) svētīts, svēts; die
-en Gefäße, svētie trauki; das -e Herz
Jesu, Jēzus svētā sirds; II. adv. svēti,
hei’ligen, v. a. svētīt; (biblisch) dein
Name werde geheiligt! svētīts lai top
tavs vārds!
Hei’ligen||bild, n. svētbilde, f. -schein,
m. svēto spīdums, m.; gaismogs, m.;
aureols, f.
Hei’lig||haltung, f. svētīšana, f.; - des
Sonntags, svētdienas svētīšana, f.
-keit, f. svētums, m.; im Rufe der
- stehen, tikt turētam par svētu.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
