Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - Heiserkeit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
264
Heiserkeit — Hellseher
Heiserkeit, f. pl. -en, aizsmakums, m.
heiß, I. adj. 1. karsts; siedend
verdošs; es ist mir man karsti; den
Kopf « machen, svilināt (kādam)
ausis; 2. fig. dedzīgs, karsts; mein -ester
Wunsch, mana karstākā vēlēšanās;
II. adv. 1. karsti; fig. es ging - her,
bija karsta cīņa; 2. fig. dedzīgi,
heiß’blütig, adj. 1. karstasiņu-, ar
karstām asinīm; 2. fig. (jähzornig) ātrs,
(aufbrausend) straujš.
Heißblütigkeit, f. 1. karstas asinis;
2. fig. (Jähzorn) ātrums, m.
hei ßen, I. v. a. (hei ße; hieß; gehei’ßen)
1. (nennen) nosaukt; (jemn.)
willkommen apsveicināt (kādu); (jemn.)
Verräter dēvēt (kādu) par nodevēju;
2. (befehlen) pavēlēt, likt; ich habe
ihn gehen es viņam liku iet; mein
Herr hat mich geheißen, so zu
handeln, kungs man pavēlējis tā rīkoties;
II. v. n. 1. (sich nennen) wie - Sie?
kā Jūs sauc? ich heiße Johann, mani
sauc par Jāni; 2. (bedeuten) nozīmēt;
was soll das -? ko tas nozīmē? III. v.
imp. es heißt, runā; damit es nicht
heiße, lai neteiktu; hier heißt es wohl
mit Recht, še gan ar pilnu tiesību
teikts.
heiß’||erfleht,- adj. karsti lūgts, -geliebt,
adj. dedzīgi mīlēts.
Heiß’hunger, m. liels izsalkums,
heiß’hungrig, I. adj. pārāk izsalcis,
(gefräßig) ēdelīgs; II. adv. ar lielu
izsalkumu.
Heiß’sporn, m. karstgalvis, m.
Hei’ster, m. -s, pl. «, (junger Baum)
jauns koks, kociņš, m.
hei’ter, adj. 1. (vom Wetter) skaidrs,
jauks; das Wetter wird laiks
noskaidrojas; 2. fig. (vom Gemūte)
jautrs, priecīgs; er ist heute sehr
viņš šodien ļoti jautrs.
Heiterkeit, f. «, 1. (debesu) dzidrums,
m.; 2. fig. (Munterkeit) mundrums, m.;
(Lustigkeit) jautrums, m.; jautrība, f.
heiz’bār, adj. kurināms; -es Zimmer,
kurināma istaba,
heizen, I. v. a. kurt, kurināt; II. v. n.
kurties; der Ofen heizt, krāsns kuŗas;
III.- v. refl. sich dieses Zimmer heizt
sich gut, šī istaba viegli sakurināma
(od. sasildāma).
Hei’zer, m. -s, pl. kurinātājs, m.; der
Ofenheizer, krāsnkuris, m.
Heiz’||loch, n. cepļa mute, f.
Hei’zung, f. pl. -en, kurināšana, f.
Hek’tār, n. hektārs, m.
Hektogräph’, m. -en, pl. -en, hektogrāfs,
m.
Held, m. -en, pl. -en, varonis, m.
Hel’denļļ alter, n. varoņu laikmets, m.
-buch, n. varoņu grāmata, f.
-geschlecht, n. varoņu cilts, f.
heldenhaft, adj. varonīgs,
heidenmäßig, I. adj. varonīgs; II. adv.
varonīgi, kā varonis.
Heidenmūt, m. varonība, f.
heldenmütig, I. adj. varonīgs; II. adv.
kā varonis.
Helden’||säge, f. varoņu teika, f. -schār,
f. varoņu pulks, m. -tāt, f. varoņdarbs,
m. -töd, m. varoņa nāve, f.; den
-sterben, mirt varoņa nāvē. -tūm, n. -s,
varonība, f. -volk, n. varoņu tauta, f.
Heidin, f. pl. -nen, varone, f.
hel’fen, I. v. n. (helfe, hilfst, hilft; half;
geholfen) palīdzēt, glābt, nākt palīgā;
es ist ihm nicht zu viņam nevar
līdzēt; Gott helfe mir! Dievs lai man
palīdzi 2. (nützen) derēt, būt derīgam;
wozu od. was hilft das? kam tas der?
hier hilft kein Klagen, še velti
žēloties; II. v. refl. sich ich kann mir
nicht es tur nekā nevaru darīt;
ich konnte mir nicht es citādi
nevarēju.
Heifer, m. -s, pl. (Gehilfe) palīgs, m.;
(der Hilfleister) palīdzētājs, m.; (in
der Not) glābējs, m.; er war mein
-in der Not, viņš mani izglāba postā,
-in, f. pl. -nen, palīdzēta ja, f.;
glābējā, f.
Helfershelfer, m. piepalīdzētājs, m.
hell, I. adj. 1. (erleuchtet) gaišs; -es
Zimmer, gaiša istaba; -er Tag, gaiša
diena; es ist schon -er Tag, ir jau
liela diena; 2. (von Farben u. vom
Licht) gaišs; (glänzend) spožs; -e
Farben, gaišas krāsas; -es Licht,
spoža gaisma; II. adv. 1. brennen, gaiši
degt; die Kerze brennt nicht svece
nedeg gaiši; 2. fig. - sehen, būt
gaišredzīgam; 3. tönen, skaidri skanēt,
heliäugig, adj. gaišacīgs, gaišām acīm.
Helldunkel, n. pusgaisma, f.
Heile, f. gaišums, m.; skaidrums, m.;
(Licht) gaisma, f.
Hellebarde, f. pl. -n, āva, f.
helfen, v. a. apgaismot,
hellfunkelnd, adj. gaiši mirdzošs.
Heiligkeit, f. gaišums, m.
Hell’sēhen, n. gaišredzība, f.
Heli||sēher, m. gaišreģis, m. -sēherin, f.
gaišreģe, -sichtigkeit, f.
gaišredzība, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
