Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - R - Rastelbinder ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Rastelbinder — Rauchcoupē
409
Rast’elbinder, m. 1. (Siebmacher) siet»
nieks, m.; 2. (Kesselflicker) katllāpis,
m.
rast’en, v. n. atpūsties, atdusēties,
rast’lös, I. adj. nerimstošs; II. adv. bez
atpūtas, bez pārtraukuma.
Rastlosigkeit, f. nerimstama darbība.
Rastrāl’, n. -(e)s, pl. -e, rastrals, m. (nošu
līniju velkamais).
Rast’tag, m. atpūtas diena, f.
Rasūr’, f. pl. -en, 1. (Radierung)
radē-jums, m.; 2. (Abscheren) apcirpums, m.
Rāt, m. -(e)s, 1. (pl. Ratschläge) padoms,
m.; fig. da ist guter - teuer, te būs
grūti atrast padomu; prv. kommt Zeit,
kommt nāks laiks, nāks padoms; 2.
(Beratung) apspriešanās, f.; (mit jemm.)
zu -e gehen od. - pflegen od. - halten,
apspriesties (ar kādu); (jemn.) zu -e
ziehen, prasīt padomu; 3. (Beschluß)
nolēmums, m.; es ist bestimmt in
Gottes Dievs to nolēmis; 4.
(RatsVersammlung) padome, f.; der hohe
augstā padome; 5. (einzelne Person)
(pl. Rä’te) padomnieks, m.; geheimer
», slepenpadomnieks, m.
rät v. raten.
Rä’te, f. pl. -n, 1. (Abschlagszahlung)
daļas maksājums, m.; in -n zahlen,
maksāt pa daļām; 2. (Anteil) daļa, f.;
tiesa, f.
rā’ten, v. a. u. n. (rä’te, rätst’, rät; riet;
gerāten) 1. dot padomu; ich weiß mir
nicht mehr zu es vairs nezinu ko
darīt; 2. (erraten) uzminēt, atminēt,
rä’tenweise, adv. pa daļām.
Rā’tenzahlung, f. daļas maksājums, m.
Rā’ter, m. -s, pl. uzminētājs, m. _
Rāt’Hgēber, m. padomdevējs, m. -gēberin,
f. padomdevēja, f. -haus, n. pilsētas
nams, m.
Ratifikation’, f. pl. -en, ratifikācija, f.
(apstiprināšana),
ratifizieren, v. a. ratificēt, atzīt par
derīgu.
Ration’, f. ■», pl. -en, racija, f.; piešķirts
mērs, piešķirta daļa.
rationāl’, adj. racionāls; (vernunftgemäß)
prātam piemērots.
Rationalis’mus, m. racionālisms, m.
rationalistisch, adj. racionālisks.
rationell’, adj. racionāls,
rätlich, adj. derīgs; (sparsam) taupīgs.
Rät’lichkeit, f. derīgums, m.
rāt’los, adj. bezpadoma-, bezpalīga-;
neziņā esošs.
Rātlosigkeit, f. neizpratne, f.
rāt’sam, adj. derīgs, taupīgs; (mit etw.)
«, umgehen, taupīt (ko); es ist nicht
nav ieteicams.
Rāt’samkeit, f. derīgums, m.
Räts’beschluß, m. padomes lēmums, m.
Rāt’schlag, m. padoms, m.
rāt’schlāgen, v. n. apspriesties.
Rät’schluß, m. lēmums, m.; Gottes
Ratschlüsse, Dieva ceļi, m. pl.
Rāts’diener, m. padomes sulainis, m.
Rät’sel, n. -s, pl. mīkla, f.; ein ~
aufgeben, likt atminēt mīklu; ein - raten,
atminēt mīklu,
rät’selhaft, adj. mīklains.
Rätselhaftigkeit, f. mīklainums, m.
Rāts’herr, m. pilsētas padomnieks, m.;
padomes kungs, m.
Rāts’ļļkeller, m. pilsētas nama pagrabs,
m.; domes pagrabs, m. -Versammlung,
f. padomes sapulce, f.
Rat’te, f. pl. -n, žurka, f.
Ratten|[ falle, f. žurku lamatas, f. pl.
-fän-ger, m. žurku ķērējs, m. -gift, n. od.
-pulver, n. žurku inde, f.; žurku zāles,
f. pl. -nest, n. žurku miga, f. -schwänz,
m. žurkas aste, f.
Ratz’e, f. pl. -n, v. Ratte.
Raub, m. -(e)s, laupījums, m.; fig. ein
-der Flammen werden* nodegt; fig. ein
» des Todes werden, nomirt.
Raub’anfall, m. laupītāja uzbrukums, m.
rau’ben, v. a. u. n. laupīt; (jemm. etw.)
nolaupīt od. atņemt (kādam ko).
Rau’ben, n. -s, laupīšana, f.
Räu’ber, m. -s, pl. laupītājs, m. -bände,
f. laupītāju bars, m.
Räu’ber II geschichte, f. laupītāju stāsts,
m. -hauptmann, m. laupītāju virsnieks,
m. -höhle, f. laupītāju midzenis,
räu’berisch, I. adj. laupītāja-; (raubgierig)
laupīšanas kārīgs; II. adv. kā
laupītājs.
räu’bern v. rauben.
Raub’II fisch, m. plēsīga zivs. -gesindel,
n. laupītāju bars, m. -gier, f.
laupīšanas kāre, f.
raub’gierig, adj. kārīgs uz laupīšanu,
plēsīgs.
Raub’j|krieg, m. laupīšanas kaŗš, m. -lust,
f. laupīšanas kāre, f. -mörder, m.
laupītājs, m. -möwe, f. klijāns, m. -nest,
n. laupītāju midzenis, m. -ritter, m.
laupītāju bruņinieks, m. -schiff, n.
laupītāju kuģis, m. -schloß, n. laupītāju
pils, f.
Raub’würger, m. lielā čakste, f.
Rauch, m. -(e)s, dūmi, m. pl.; dieses
Zimmer ist voll šī istaba pilna dūmu;
in » aufgehen, sadegt; prv. kein «. ohne
Feuer, kur dūmi, tur uguns.
Rauch’altār, m. kvēpināms altāris, m.
Rauch’coupē [-kupē], n. smēķētāju
noda-I ļa, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>