Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Säge ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Säge — salutieren
431
Sä’ge, f. pl. -n, zāģis, m.; dem. zāģītis,
m. -blatt, n. zāģa asmens, m. -block,
m. zāģējams bluķis, -bock, m. krāģis,
m.,- malkas statnis, m. -fisch, m. zāģa
zivs.
sä’geförmig, adj. zāģveida; (gezähnt)
zobains.
Sä’ge||mehl, n. zāģu skaidas, f. pl. -mtih-
le, f. zāģētava, f. -müller, m. zāģētavas
meistars, m.
sā’gen, I. v. a. u. n. 1. teikt, sacīt; kein
Wort neteikt ne vārda; (jemm.)
guten Tag vēlēt (kādam) labdienu;
(jemm. für etw.) Dank pateikties
(kā-kam par ko); ich habe mir - lassen,
man stāstīja od. bija jādzird; was
wollen Sie damit ko Jūs ar to gribat
teikt? was haben Sie dagegen zu
kas Jums pret to būtu ko teikt?
hierüber wäre viel zu šai lietā būtu
daudz ko teikt; was Sie *! ko Jūs
man sakāt! offen gesagt, taisnību
sakot; 2. (befehlen) pavēlēt; Sie haben
hier nichts zu -, še Jums nav nekādas
noteikšanas; er hat bei Hofe viel zu
viņam galmā liela nozīme; 3.
(bedeuten) nozīmēt; was will das »? ko tas
nozīmē? 4. (für jemn.) gut «, galvot
(par kādu); II. v. refl. sich
Schmeicheleien sev glaimot.
sā’gen, v. a. zāģēt; das S-, zāģēšana, f.
Sä’gen||forschung, f. teiku pētīšana, f.
-geschichte, f. teiku vēsture, f.
sā’genhaft, adj. teiksmains.
Sā’gen II kreis, m. teiku aplis, m. -kunde,
f. teiku zinātne, f.
sā’genreich, adj. teikām bagāts.
Sā’genzeit, f. teiku laikmets, m.
Sä’ger, m. -s, pl. zāģnieks, m.;
zāģētājs, m.
Sä’ge||schmied, m. zāģu kalējs, m. -späne,
m. pl. zāģu skaidas, f. pl. -werk, n.
(Sägemühle) zāģētava, f. -zahn, m.
zāģu zobs, m.
Sā’go, m. -s, sāgo, m. -baum, m. sāgo
koks, m.
sah v. sehen.
Sahl’j|band, n. mala, f. -weide, f. kazu
vītols, m.
Sahne, f. krējums, m.
Sah’nenkäse, m. krējumsiers, m.
sah’nig, adj. krējumains.
Saison’ [ßäson], f. pl. -s, sezona, f.
(gada laiks).
Sai’te, f. pl. -n, stīga, f.; dem. stīdziņa,
f.; fig. die -n zu hoch spannen, daudz
prasīt; fig. gelindere -n aufziehen, tapt
rāmākam, piekāpties.
Sei’tenII Instrument, n. stīgu instruments,
m. -klang, m. stīgu skaņas, f. pl. -ma-
cher, m. stīdzinieks, m. -spiel, n. 1.
stīgu mūzika, f.; 2. stīgu instruments,
m.; (Harfe) kokle, f.
Sakrament’, n. -(e)s, pl. -e, sakraments,
m. (svēts iestādījums).
Sakristei’, f. pl. -en, ģērbkambaris, m.;
sakristeja, f.
Säkulär’feier, f. simtgadu jubileja, f.
Sä’kulum, n. -s, pl. -la, sēkuls, m.;
gadu simtenis, m.
Salair’ v. Salär.
Salaman’der, m. -s, pl. », salamandra, f.
Salär’, n. -s, pl. -e, alga, f.
Salāt’, m. -(e)s, pl. -e, salāti, m. pl.
-gā-bel, f. salātu dakšiņa, f. pl.
Salāt’II köpf, m. salātu galviņa, f.
-schüs-sel, f. salātnīca, f.
Salbā’der, m. -s, pl. fam. 1.
(Schwätzer) pļāpa, com.; 2. (Quacksalber)
pūšļotājs, f.
Sal’be, f. pl. -n, 1. ziede- f. (smēre);
svaidāmās zāles.
Salbei’, f. », pl. -en, salvija, f.
sal’ben, v. a. 1. (Mediz.) ieziest; 2. einen
König svaidīt karali; 3. eins Leiche
balzamēt līķi.
Sal’ben||büchse, f. ziedes kārbiņa, f.
Salb’öl, n. svaidāmā eļļa.
Sal’bung, f. pl. -en, 1. (als Tätigkeit)
svaidīšana, f.; svaidījums, m.; 2. fig.
(Pathos) svinīgums, m.; mit «.
sprechen, runāt pacilātā balsī.
sal’bungsvoll, adj. svinīgs.
saldie’ren, v. a. izlīdzināt lēsi.
Sal’do, n. -s, pl. -s, od. -di, saldo, m.
-betrag, m. saldo summa, f.
Sä’Iep, m. -s, od. -wurzel, f. saleps, m.
(zāles).
Salī’ne, f. pl. -n, sāls vārītava, f.
Salm, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Fisch) lasis, m.;
dem. lasītis, m.; junger lasēns, m.;
2. fam. (eintöniger Vortrag) pentere, f.;
einen langen - machen, ilgi penterēt.
Sālomonssiegel, n. (polygonatum
offici-nale) kaulu zāle, f.
Salon’ [-Ion], m. -s, pl. -s, salons, m.
viesu istaba, f.
Salon’wägen [-Ion-], m. salonvagons, m.
salopp’, adj. ļoti nolaidīgs.
Salpē’ter, m. -s, salpetris, m.
Sal’se, f. pl. -n, sālījums, m.
Sal’to mortā’le, m. pl. -s. od. Salti
mor-tali, salto mortale, m. (bīstams lēciens,
pārdrošs solis).
Salūt’, m. -(e)s, pl. -e, salūts, m. (goda
sveicinājums); schießen, apsveicināt
ar lielgabaliem.
salutie’ren, v. a. u. n. salūtēt (godam
sveikt).
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
