Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - scheinheilig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
442 scheinheilig
keit, f. māņu zinātne, f.? neīsta
zinātne. -gelehrte(r), m. māņu zinātnieks, m.
scheinheilig, adj. svētulīgs, liekulīgs,
liekuļa*; » sein, liekuļot.
Schein’IIheiligkeit, f. svētulība, f.;
liekulība, f.; liekulīgums, m. -herrschaft, f.
māņu valdība, f. -hoffnung, f. māņu
cerība, f. -töd, m. pamirums, m.;
(Erstarrung) lētarģija, f.; sastingums, m.
schein’töt, adj. pamiris.
Schein’werfer, m. gaismas metējs, m.;
staru metējs, m.
Scheiß’e, f. fam. sūdi, m. pl.;
izkārnījumi, m. pl.
schei’ßen, v. a. u. n. (schei’ße, schiß, ge-
schis’sen) fam. dirst; (dünn) pļūtīt.
Scheit, n. -(e)s, pl. -e, pagale, f.; šķila,
f.; dem. pagalīte, f.; šķiliņa, f.
Schei’tel, m. -s, pl. 1. galvas vidus, m.;
vom bis zur Sohle, no galvas līdz
kājām; 2. (Haarscheitel) celiņš, m.
schei’teln, I. v. a. nošķirt, pāršķirt
(matus celiņā); II. v. refl. sich
pāršķir-ties, dalīties.
Scheitelpunkt, m. 1. (leņķa) augšgala
punkts, m.; 2. (am Himmel) zenīts, m.;
3. fig. (Gipfel) augstumi, m. pl.;
augstākā pakāpe,
schei’telrecht, adj. stāvs, vertikāls.
Schei’terhaufen, m. sārts, m.; einen -
errichten, sakraut sārtu,
schei’tern, v. n. 1. (von Schiffen) iet bojā,
sadragāties; 2. fig. iznīkt, izputēt;
sabrukt.
Schei’tern, n. -s, 1. (von Schiffen) bojā
iešana, f.; 2. fig. sabrukšana, f.;
neveiksme, f.
Scheit’||hauer, m. malkas skaldītājs, m.
-holz, n. saskaldīta malka.
Schel’fe, f. pl. -n, 1. (Schale) miza, f.;
(Hülse) čaula, f.; 2. (am Kopfe)
blaug-zna, f.
Schel’fer, m. -s, pl. blaugzna, f.
schelfern, v. refl. sich lobīties; blaug-
znāties.
Schel’lack, m. -s, šellaka, f.
Schelfbeere, f. pl. -n, lācene, f.
Schel’le, f. pl. -n, 1. zvaniņš, m.;
zvārgulis, m.; 2. fam. (Ohrfeige) pliķis, m.;
3. (auf Karten) rūte, f., auch kāravs,
m.; 4. (Fessel) dzelži, m. pl.
schel’len, v. n. skandināt; piezvanīt.
Schel’len, n. -s, skandināšana, f.;
piezvanīšana, f.
Schel’len||bübe, m. rūtes kalps, m.
Schell||fisch, m. šelzivs, m.; klintszivs, f.
-hengst, m. vaislas ērzelis, m. -kraut,
n. vanduļi, m. pl.; trūkumzāle, f.
Schelm, m. -(e)s, pl. -e, 1. blēdis, m.;
(listiger Mensch) viltnieks, m.; (Schalk)
— Scherbchen
draiskulis, m.; 2. fam. (Kerl) velna
zellis, m.; ein armer nabadziņš, m.
Schel’men||gesicht, n. blēža ģīmis, m.
-streich, m. od. -stück, n. draiskulība,
f.; draiskuļa nedarbs.
Schelmerei’, f. pl. -en, draiskulība, f.
Schel’min, f. pl. -nen, blēde, f.; drais
kule, f.
schel’misch, I. adj. 1. draiskulīgs,- 2.
(boshaft) ļaunprātīgs; blēdīgs; II. adv. kā
draiskulis; blēdīgi.
Schel’te, pl. bāriens, m.; - bekommen,
tikt izbārtam.
schel’ten, v. a. (schel’te, schiltst, schilt;
schalt; geschol’ten) 1. (auszanken) bārt
rāt, sunīt; (jemn.) wegen einer Sache
izbārt (kādu) kādas lietas dēļ; 2. v.
n. bārties; (auf etw.) lamāties (par
ko).
Schel’ten, n. -s, bāršana, f.
Schel’ter, m. -s, pl. », bārējs, m.; rājējs,
m.
Schelf wort, n. bāriens, m.; rājiens, m.
Schē’ma, n. -s, pl. -s, od. -ta, schēma, f.;
paraugs, m.
schemā’tisch, adj. schēmatisks.
Schē’mel, m. -s, pl. ķeblītis, m.;
soliņš, m., auch (bibl.) kāju pamesls, m.
Schē’men, m. -s, pl. ēna, f.; spoks, m.
schē’menhaft, adj. ēnains; spokains.
Schenk, m. -en, pl. -en, 1. (Mundschenk)
dzērienu devējs, m.; 2. (Wirt)
krodzinieks, m.
Schenk’e, f. », pl. -n, krogus, m.;
krodziņš, m.; dzertuve, f.
Schenk’el, m. -s, pl. 1. gurns, m.; 2.
-eines Winkels, leņķa sāni, m. pl.
-bruch, m. gurna lūzums, m.
schenk’en, v. a. 1. (eingießen) ieliet; 2.
(verkaufen) kroģēt; 3. (zum Geschenk
machen) dāvināt; (geben) dot; er hat
mir eine Uhr geschenkt, viņš man
dāvinājis pulksteni; 4. (erlassen) (jemm.
etw.) atlaist (kādam ko); (jemm.)
die Strafe apžēlot (kādu); dieses
Mal soll es dir noch geschenkt sein,
šoreiz tev vēl piedošu.
Schenk’en, n. -s, 1. kroģēšana, f.; 2.
dāvināšana, f.
Schenk’||mädchen, n. krogus meita, f.
-stūbe, f. krogus istaba, f.
Schenk’ung, f. pl. -en, dāvināšana, f.;
dāvinājums, m.; (Geschenk) dāvana, f.
Schenk’ungs||brief, m. od. -ūrkunde, f.
dāvināšanas dokuments, m.
Schenk’||wirt, m. krodzinieks, m. -Wirtin,
f. krodziniece, f. -Wirtschaft, f. krogus,
m.
Scherb’chen, n. -s, pl. šķēpelīte, f.;
suķīte, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
