Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Schneeammer ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Schneeammer — Schnellfüßigkeit
457
nas nakts snigums; es fällt », sniegs
nāk; der - geht ab, sniegs küst; prv.
den - im Ofen backen, velti pūlēties.
Schnee’||ammer, f. «, pl. -n, sniedze, f.;
dem. sniedzīte, f. -bahn, f. sniega ceļš,
m. -ball, m. 1. sniega pika, f.; 2.
(Pflanze) irbenes, f. pl.
schnee’ballen, v. refl. sich «., pikoties,
schnee’bedeckt, adj. sniega apklāts.
Schnee’ļļberg, m. 1. sniega kalns; 2.
mūžīga sniega apklāts kalns,
schnee’blind, adj. sniega apžilbināts, aiz
sniega apstulbis.
Schnee’ bruch, m. sniega lauzti zari.
-decke, f. sniega sega, f. -fall, m.
no-snigums, m. -fink, m. kalna žubīte, f.;
sniega žubīte, -flocke, f. sniega
pārsla, f. -gebirge, n. sniega kalnājs, m.
-gefilde, n. pl. sniega lauki, m. pl.
-gestöber, n. putenis, m. -glöckchen,
n. spīdzenīte, f.; sniegpulkstenītis, m.
-grenze, f. mūžīga sniega robežas, f. pl.
-hāse, m. liepiņš, m.; baltais zaķis.
-haufe(n), m. sniega kupene, f. -huhn,
n. baltā irbe.
schnee’icht, adj. sniegam līdzīgs,
schnee’ig, adj. sniegains.
Schnee’ klumpen, m. sniega pika, f.
-kö-nig, m. (Vogel) ceplītis, m. -kuppe, f.
sniega virsotne, f. -lawine, f. lavīna, f.
-licht, n. sniega spožums, m. -linie, f.
mūžīga sniega robežas, f. pl. -luft, f.
sniega pilns gaiss, m. -mann, m.
sniega vīrs, m. -schuh, m. sniegkurpes, f.
pl.; slēpes, f. pl. -sturm, m. od.
-treiben, n. (sniega) putenis, m.;_
sniegputenis, m. -wasser, n. sniega ūdens,
m.
schnee’weiß, adj. balts kā sniegs, sniega
baltumā.
Schnee’wetter, n. sniega laiks, m.
Schnee’wiesel, n. zebiekste, f.; sermulis
(baltais).
Schneewitt’chen, n. -s, Sniegbaltīte, f.
Schnee’||wolke, f. sniega mākonis, m.
Schneid, m. -s, dzīvums, m.; straujums,
m.; iznesība, f.
Schnei’de, f. «, pl. -n, zobi, m. pl,;
asmens, m. -bohne, f. zaļas pupas, -brett,
n. griežamais dēlis,
schnei’den, I. v. a. (schnei’de,- schnitt;
geschnit’ten) 1. griezt, freq. graizīt;
(abschneiden) nogriezt; (zerschneiden)
sagriezt; (zuschneiden) piegriezt; in
Stücke sagriezt gabalos; 2. in Holz,
Stahl «., griezt kokā, tēraudā; in Stein
i, gravēt akmenī; II. v. n. 1. būt asam,
kost; dieses Messer schneidet gut, šis
nazis kož labi; ins Fleisch griezties
miesās; fig. der Wind schneidet mir
ins Gesicht, vējš man pūš (od. drāžas)
ģīmī; 2. fig. (beim Kartenspiel) mit
dem König griezt ar kungu; III. v.
refl. sich 1. griezties; sich in den
Finger <», iegriezt sev pirkstā; sich die
Nägel apgriezt sev nagus; 2. (sich
kreuzen) šķērsoties, krustoties; 3. fam.
(sich täuschen) piekrāpties, maldīties.
Schnei’den, n. -s, 1. griešana, f.; 2. - im
Leibe, graizes, f. pl.; 3. fig. (beim
Kartenspielen) griešana, f.
schnei’dend, adj. 1. griezīgs,- 2. fig. -er
Schmerz, briesmīgas sāpes; -e Kälte,
liels aukstums; 3. fig. (scharf) ass;
(bitter) rūgts.
Schnei’der, m. -s, pl. 1. drēbnieks, m.;
2. (beim Kartenspielen) - machen,
atstāt jāņos; - werden od. sein, palikt
jāņos. -arbeit, f. drēbnieka darbs, m.
Schneiderei’, f. pl. -en, 1. drēbnieka
amats, m.; 2. (Werkstätte) drēbnieka
darbnīca, f.; 3. fam. (Prellerei)
pie-šmaukšana, f. 4
schnei’dern, v. n. nodarboties ar
drēbnieka amatu, šūt.
Schnei’der||rechnung, f. drēbnieka lēse, f.
Schneidezahn, m. priekšzobs, m.
schnei’dig, I. adj. 1. (scharf) ass,
griezīgs,- 2. fig. sparīgs; -er Redner,
sparīgs runātājs; -es Eingreifen, asa
uzstāšanās; II. adv. sparīgi.
Schnei’digkeit, f. sparīgums, m.; spars,
m.; iznesība, f.
schnei’en, v. imp. snigt; es schneit,
sniegs nāk; es hat geschneit, sniegs
snidzis; es hat stark geschneit,
sasnidzis (od. uznācis) daudz sniega.
Schnei’en, n. -s, snigšana, f.
schnei’teln, v. a. apgraizīt (kokus),
schnell, I. adj. ātrs, žigls; mit -en
Schritten, ātriem soļiem; II. adv. ātri, žigli,
steigšus; so ~ als möglich, cik ātri
vien iespējams; mudīgi; nicht so »!
ne tik ātri! lēnām!
Schnell’ bleiche, f. ķīmiska balināšana.
-dampfer, m. ātrais tvaikonis.
Schnefle, f. ātrums, m,
schnellen, I. v. a. sviest; izšaut (bultu);
II. v. n. šauties gaisā; (losgehen)
sprāgt vaļā.
Schneller, m. -s, pl. «, slazds, m.; cilpa,
f.; knipis, m.
Schnell’ļļfēder, f. atspere, f. -feuer, n.
ātršāvēju uguns, f. -feuerkanone, f.
ātršaujamais lielgabals,
schnell’füßig, adj. žigls, ātrkāju-,
viegliem, soļiem.
Schnell’füßigkeit, f. žiglums, viegli
soļi.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
