Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schnurgerade ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
schnurgerade — Schöpfer
459
zusammen, tas žņaudz sirdi nost; II. v.
refl. sich lietāt ņieburu,
schnūr’gerāde, I. adj. pavisam taisns;
II. adv. taisnā līnijā.
Schnür’|[leib, m. od. -leibchen, n.
ņieburs, m. -loch, n. saiņojamais caurums.
Schnūr’macher, m. lentnieks, m.;
aukli-nieks, m.
Schnurr’bārt, m. ūsas, f. pl.; dem. ūsi-
ņas, f. pl.
schnurr’bärtig, adj. ūsains.
Schnur’re, f. pl. -n, 1. (Klapper)
tarkšķis, m.; parkšķis, m.; 2. fig.
(scherzhafte Erzählung) joku stāsts, m.; -n
erzählen, stāstīt jokus,
schnur’ren, v. n. 1. (von Rädern) bruzdēt;
2. (von Katzen) ņurdēt.
Schnür’riemen, m. saiņojamā siksna,
schnür’rig, adj. fam. (scherzhaft) jocīgs;
(drollig) ērmīgs; (komisch) komisks,
schnūr’stracks, adv. 1. tiešām, taisni,
taisnā līnijā; 2. . entgegen, taisni pretim.
Schnū’te, f. pl. -n, fam. deguns, m.;
purns, m.
schob v. schieben.
Schö’ber, m. -s, pl. ein Heu, siena
kaudze,
schö’bern, v. a. mest kaudzē.
Schock, n. -(e)s, kapa, f., auch šoks, m.;
ein Eier, sešdesmit olu.
schock’weise, adv. 1. šokiem; 2. fig. lielā
skaitā.
Schö’fel, m. -s, grabaža, f.
schö’fel, adj. (erbärmlich) nožēlojams;
adv. nožēlojamā veidā.
Schöffe, m. -n, pl. -n, tiesas
priekšsēdētājs, m.; tiesnesis, m.; zvērinātais.
Schöffengericht, n. zvērināto tiesa, f.
Schokolā’de, f. pl. -n, šokolāde, f.
Schokolä’den||händler, m. šokolādes
pārdevējs, m. -plātzchen, n. šokolādes
plā-cenītis, m. -tāfel, f. šokolādes tāfele, f.
Scholār’, m. -en, pl. -en, skolēns, m.
Scholast’ik, f. Scholastika, f.
Schol’le, f. pl. -n, 1. (von Erde)
kukur-znis, m.; an die « gebunden, saistīts
pie zemes; 2. (Eisscholle) ledus gabals,
m.; 3. (Fisch) plekste, f.
schoflig, adj. kukuržņains.
schön, adv. jau; - jetzt, jau tagad; » am
Morgen, jau no rīta; das wird » gehen,
gan jau būs izdarāms; wenn «, kad
arī.
schön, I. adj. skaists, jauks, daiļš; das -e
Geschlecht, skaistais dzimums; die -e
Welt, skaistā pasaule; es ist heute -es
Wetter, šodien jauks laiks; -en Dank!
lielu paldies! II. adv. labi; skaisti;
- singen, jauki dziedāt; ich bitte «,
mīļi lūdzu; ich danke ļoti pateicos;
er läßt - grüßen, viņš liek daudzkārt
sveicināt.
schö’ne Literatur, f. daiļliterātūra, f.;
be-letristika, f.
Schön’druck, m. grezns iespiedums.
schönen, I. v. a. saudzēt; seine Kleider
«., taupīt drēbes; die Waldungen
taupīt od. saudzēt mežus; II. v. refl.
sich piesargāties, taupīties.
schö’nend, I. adj. saudzīgs; II. adv.
saudzīgi, žēlojot.
Schö’ner, m. -s, pl. 1. (Deckchen)
sedziņa, f.; 2. (Schiff) šoneris, m.;
divmastu buŗu kuģis; 3. aizsargs.
Schön’geist, m. daiļnieks, m.
schön’geistig, adj. daiļniecisks.
Schön’heit, f. pl. -en, 1. skaistums, m.;
2. (als Person) skaistule, f.
Schön’heits||gefühl, n. skaistuma izjūta,
f.; (Geschmack) gaume, f. -lehre, f.
aistētika, f. -mittel, n. kosmētisks
līdzeklis. -sinn, m. v. -gefühl. -wasser,
n. kosmētisks ūdens.
Schön’||pflästerchen, n. skaistuma
plāk-sterītis, m. -rēdner, m. daiļrunis, m.
Schönrederei’, f. daiļrunība, f.
Schön’IIschreibekunst, f. daiļrakstība, f.;
kaligrafija, f. -Schreiber, m. kaligrafs,
m.
Schö’nung, f. 1. taupīšana, f.;
saudzēšana, f.; taupījums, m.; saudzējums, m.;
mit behandeln, saudzīgi izturēties;
2. (pl. -en) (junge Anpflanzung) jauns
mežs.
Schö’nungsbrille, f. aizsarga brilles, f. pl.
schö’nungslös, I. adj. nesaudzīgs; II. adv.
bez žēlastības.
Schö’nungslösigkeit, f. «■, nesaudzība, f.;
nesaudzīgums, m.
schö’nungsvoll, I. adj. saudzīgs; II. adv.
saudzīgi, žēlojot.
Schön’zeit, f. taupāmais laiks.
Schopf, m. -(e)s, pl. Schöpfe, 1. čuprs,
m.; (von Vögeln) cekuls, m.; fig. man
muß die Gelegenheit beim -e fassen,
jāievēro izdevīgs brīdis; 2. (Gipfel)
galotne, f.
Schöpf||brett, n. smeļamais, -brunnen, m.
aka, f. -eimer, m. smeļamais spainis,
virloks, m.
schöpfen, v. a. u. n. smelt; aus einem
Brunnen », smelt no akas; fig. Atem
atelpot; fig. frische Luft », ieelpot
svaigu gaisu; fig. Verdacht sākt
šaubīties; Hoffnung sākt cerēt; Mut
atžirgt.
Schöpfen, n. -s, smelšana, f.
Schöpfer, m. -s, pl. «, 1. radītājs, m.;
2. smēlējs, m. -geist, m. radītājs, -hand,
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
