Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verstocktheit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Verstocktheit — verteidigen
603
Ver|| stockt’heit, f. od. -stock’ung, f. no-
cietināšanās, f.; nocietinājums, m.;
ciets prāts,
verstohlen, I. adj. paslepens; II. adv.
od. -erweise, adv. zagšus, slepus,
verstopf’en^ I. v. a. 1. aizbāzt (caurumu);
aizspundēt; (verschließen) mit Werg
drīvēt; 2. (hartleibig machen)
aizcie-tēt; er ist verstopft, viņam aizcietējis
vēders; II. v. refl. sich aizsprausties.
Verstopfung, f. pl. -en, 1. aizbāšana, f.;
2. (Hartleibigkeit) vēdera aizcietēšanās,
f.; ciets vēders; er leidet an viņam
ciets vēders,
verstorben, adj. nomiris; der (die) V-e,
nelaiķis, m.; nelaiķe, f.; die -e Königin,
nelaiķe od. Dieva mierā dusošā
karaliene.
verstö’ren, v. a. iztraucēt, izjaukt; fig. er
war ganz verstört, viņš bija pavisam
samulsis; fig. ein verstörtes Gesicht,
samulsusi seja.
Verstört’heit, f. ■», samulsums, m.
Verstoß’, m. kļūda, f.; vaina, f.;
(Versehen) pārskatīšanās, f.; einen -
machen, pārskatīties,
verstö’ßen, I. v. a. (v. stoßen) (part. p.
verstö’ßen) atstumt, padzīt;
(ausschließen) izslēgt; (sich lossagen) atsacīties;
II. v. n. (gegen etw.) noziegties (pret
ko); gegen die Etikette neievērot
etiķetes prasījumus,
verstrei’chen, I. v. a. (v. streichen) (part.
p. verstrich’en) die Ritzen aizziest
šķirbas; II. v. n. aiztecēt, paiet; der
Termin ist verstrichen, termiņš pagājis,
termiņš gaŗām.
verstrick’en, I. v. n. 1. noadīt, pavadīt
laiku adot; 2. (verbrauchen) izadīt;
(verwickeln) „iepiņķēt"; (fesseln)
valdzināt; in einem üblen Handel
verstrickt sein, būt iejauktam nelāgā
lietā; II. v. refl. sich sapīties.
Verstrick’ung, f. pl. -en, valdzinājums,
m.; (Verführung) kārdinājums, m.;
(Netze) valgi, m. pl.
verstüm’meln, I. v. a. sakropļot, saķēmot;
II. v. refl. sich sakropļoties;
verstümmelt, sakropļots, kroplīgs; der
Verstümmelte, kroplis, m.
Verstüm’melung, f. pl. -en,
sakropļojums, m.; kroplība, f.
verstum’men, v. n. 1. apklust.
Verstum’men, n. -s od. -stum’mung,
ap-klušana, f.
verstutz’en, v. a. apstrupināt;
(beschneiden) apgriezt; (vom Haare) apcirpt.
Versuch’, m. -(e)s, pl. -e, mēģinājums, m.;
(Probe) paraugs, m.; einen - (mit etw.)
machen, izmēģināt (ko).
versū’chen, I. v. a. 1. mēģināt,
pamēģināt; sein Glück od. Heil raudzīt,
vai izdosies, auch izmēģināt laimi; 2.
(kosten) pabaudīt, paraudzīt; 3. fig.
(in Versuchung führen) kārdināt; (auf
die Probe stellen) pārbaudīt; sich
versucht fühlen, justies kārdinātam,
gribēt darīt; II. v. refl. sich
izmēģināties.
Versū’cher, m. kārdinātājs, m. -in, f.
pl. -nen, kārdinātāja, f.
versüchs’weise, adv. mēģinājuma dēļ,
mēģinājuma veidā.
Versū’chung, f. «., pl. -en, kārdinājums,
m.; (jemn.) in führen, kārdināt
(kādu); (biblisch) führe uns nicht in
neieved mūs kārdināšanā!
versū’deln, v. a. fam. satriept, sasmulēt.
Versū’delung, f. triepums, m.
versum’pfen, v. n. 1. pārvērsties purvā;
2. fig. (sittlich verderben) panīkt.
Versum’pfung, f. 1. pārvēršanās
purvā; 2. fig. (Sittenverderbnis) panīkums,
m. ,
versün’digen, v. refl. sich «., apgrēkoties;
sich (an jemm.) •«•, noziegties (pret
kādu).
Versündigung, f. pl. -en,
apgrēkošanās, f.; (Vergehen) noziegums, m.;
(Sünde) grēks, m.
versunk’en, adj. 1. nogrimis; 2. fig.
(vertieft) nodziļinājies, nogremdējies; 3. fig.
(sittlich verdorben) panīcis, grimis.
Versun’kenheit, f. panīkums, m.
versü’ßen, v. a. saldināt; fig. das Leben
*, padarīt dzīvi jauku.
Versü’ßung, f. pl. -en, saldinājums, m.
vertā’gen, I. v. a. atlikt; die Kammer
atlaist tautas vietniekus, slēgt tautas
vietnieku namu; II. v. refl. sich
beigt sēdes.
Vertā’gung, f. atlikšana, f.; sēžu
beigšana, f.
vertän’deln, v. a. noblēņot, ar blēņām
pavadīt laiku, par blēņām izdot naudu,
vertan’zen, v. a. nodejot, pavadīt laiku
dejojot,
vertau’ben, v. n. notirpt,
vertausch’bār, adj. izmaināms,
vertau’schen, v. a. 1. izmainīt, pārmainīt;
2. (verwechseln) samainīt.
Vertäu’II sehen, n. od. -schung, f. pl.
-en, 1. izmainīšana, f.; izmainījums, m.;
maiņa, f.; 2. (Verwechselung)
samainīšana, f.; samainījums, m.
vertausendfachen, v. a. tūkstoškārtot,
jemt tūkstoškārt,
verte, int. apgriez! lūdzu apgriezt!
verteidigen, I. v. a. aizstāvēt, pārstāt;
II. v. refl. sich aizstāvēties.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
