Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - wenig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
wenig — werfen
641
machen, griezties, apgriezties; 2.
(Biegung, Krümmung) likums, m.; 3. fig.
(Veränderung) maiņa, f.; (Umschwung)
pārgrozība, f.; 4. fig. (Verlauf) gaita,
f.; (Richtung) virziens, m.; den
Dingen eine andere ~ geben, dot lietām
citu virzienu; eine günstige ~ nehmen,
vērsties uz labo pusi; 5. fig. (Ausdruck)
izteiciens, m.
wē’nigr adj. u. adv. maz, nedaudz;
Leute haben es gewußt, maz ļaužu to
zinājuši; in -en Tagen, maz dienās;
mit -(en) Worten, maz vārdos; ich
mache mir daraus, es par to maz
bēdāju; wenn auch noch so lai arī
nezin cik maz; sich mit -em
begnügen, pietikt ar mazumiņu.
wē’niger, adj. mazāk; werden,
mazināties, mazumā iet.
Wē’nigkeit, f. pl. -en, 1. mazums, m.;
mazumiņš, m.; 2. (Kleinigkeit) nieks,
m.; fam. meine mana neievērojamā
persona, auch mans mazumiņš.
wē’nig|!ste (der, die, das), adj.
vismazākais; die -n Menschen, cilvēku mazākā
daļa; er hat die od. am -n Fehler
gemacht, viņam vismazāk kļūdu, -stens,
adv. 1. (mindestens) vismaz, ja maz,
tad; 2. jedenfalls) visādā ziņā.
wenn, conj. 1. (Zeit) kad; man jung
ist, kad cilvēks jauns; wir erst
dasein werden, kad tik būsim tur; 2.
(Bedingung) ja; du ihn siehst, so sage
ihm, viņu ieraugot, saki viņam; » ich
wüßte, ja es zinātu; - ich gewußt
hätte, ja es būtu zinājis; - er auch
noch so reich, lai viņš būtu, cik
bagāts būdams,
wenn’gleich, conj. lai gan, kaut arī, lai
arī.
wēr’ prn. (Genetiv: wessen; Dativ: wem;
Akkusativ: wen) 1. (fragend) kas, ~
hat dies gesagt? kas to teicis? . ist
diese Dame? kas šī dāma? da? kas
tur? 2. ( = derjenige, welcher) kuŗš,
kas; - lügt, wird bestraft werden, kas
(od. kuŗš) melo, dabūs sodu.
Wer’be|lgeld, n. deramnauda, f. -liste, f.
derēto saraksts, m.
wer’ben, I. v. a. (werbe, wirbst, wirbt;
warb; gewor’ben). Soldaten derēt
(od. vervēt, auch jemt od. ķerstīt)
kareivjus; mit List od. Gewalt ar viltu
od. varu piejemt dienestā; fig.
Anhänger », meklēt od. vākt piekritējus; II.
v. n. um ein Mädchen «., bildināt od.
precēt meiču; um (jems.) Gunst tīkot
iegūt (kāda) labvēlību.
Wer’ben, n. -s, 1. (kareivju) derēšana, f.;
f.; 2. fig. (Bewerbung) tīkošana, f.
Dravnieks, Vāciski latviska vārdnīca.
Wer’ber, m. -s, pl. derētājs, m.;
(ver-ächtl.) vervētājs, m.; ķerstītājs, m.
Wer’bung, f. pl. -en, 1. derēšana, f.;
vervēšana, f.; 2. fig. (Bewerbung)
cenšanās, f. (ko iegūt); (Heiratsantrag)
bildinājums, m.
wēr’den, I. v. n. (wer’de, wirst, wird;
wur’de od. ward; gewor’den) 1. tikt,
kļūt, tapt; man weiß nicht, was noch
- kann, nevar zināt, kas vēl iznāks;
(bibl.) Gott sprach: es werde Licht!
und es war Licht, Dievs sacīja: lai top
gaisma! Tad tapa gaisma; es wird Tag,
diena aust; es wird Abend, vakars
metas; es wird bald Sommer, drīz būs
vasara; 2. (sich zu etw. gestalten od.
entwickeln); (mit Adjektiven od.
Adverbien): eifersüchtig tapt
greizsirdīgam; anders pārvērsties; krank
saslimt; mir wurde schlimm, man tapa
nelabi; (mit Substantiven): Kaufmann
tapt par tirgotāju; Soldat iet
kareivjos; (mit Präpositionen): was wird
aus mir «., kas no manis iznāks? was
ist aus ihm geworden? kas no viņa
iznācis? 3. (gegeben od. gewährt
werden) tikt piešķirtam; es soll ihm
lai viņš dabū; zu teil piekrist; was
wird mir dafür? ko es par to dabūšu?
II. V. imp. es wird kalt, warm, metas
auksti, silti; es wird spät, ir jau vēls;
III. (als Hilfszeitwort) (mit dem
Infinitiv verbunden) ich werde kommen,
gehen, schreiben, es nākšu, iešu,
rakstīšu; (mit dem part. p. verbunden)
ich werde geliebt, mani mīlē (od. es
tieku mīlēts); er wird bestraft viņu
sodīs.
Wer’den, n. -s, (Entstehen) izcelšanās, f.;
(Bildung) rašanās, f.; (Anfang) sākums,
m.; noch im * sein, tikko sācies.
Wer’der, m. -s, pl. 1. kalva, f.; saliņa,
f. (upē); 2. dambis, m. (divu atteku
starpā).
wer’fen, I. v. a. (werfe, wirfst, wirft;
warf; gewor’fen) 1. mest, sviest, freq.
mētāt, svaidīt; (stürzen) gāzt; von
sich sviest projām; einen Mantel
über sich apjemt mēteli; (etw.) ins
Feuer iemest (ko) ugunī; in den
Abgrund «, iegrūst od. nogāzt
bezdibenī; 2. (auswerfen) das Netz, den
Anker izmest tīklu, enkuru; 3. fig.
(machen, bilden) Falten krokoties;
Schatten mest ēnu, ēnoties; die
Bäume « schon längere Schatten,
kokiem jau gaŗākas ēnas; 4. fig. (zur
Welt bringen) atnest; die Hündin hat
geworfen, kuņai kucēni; II. v. n. mest,
sviest; mit Steinen (nach jemm.)
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
