Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - Z - Zange ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
662 Zange —
Zang’e, f. pl. -n, knaibles, f. pl.;
stangas, f. pl.; (große) lūkšas, f. pl.; (Bauk.)
saišķis, m.
Zank, m. -(e)s, ķilda, f.; strīds, m.; (mit
jemm.) - suchen, rauties (ar kādu).
Zank’apfel, m. ķildošanās priekšmets, m.
zank’en, I. v. n. (mit jemm.) ķildoties
od. bārties (ar kādu); II. v. refl. sich
ķildoties.
Zän’ker, m. -s, pl. ķildnieks, m.
Zänkerei’, f. ■», -en, ķildošanās, f.
Zänk’erin, f. pl. -nen, ķildniece, f.
zänk’isch, adj. ķildīgs.
Zank’sucht, f. ķildība, f.; ķildīgums, m.
zank’süchtig, adj. ķīldīgs.
Zäpfchen, n. -s, pl. 1. (kleiner Stift)
puļķītis, m.; 2. (am Fasse) tapiņa, f.;
3. (im Halse) ūka, f.
Zap’fen, m. -s, pl. 1. (Stift, Bolzen)
puļķis, m.; bulta, f.; 2. (am Fasse)
tapa, f.; 3. (im Halse) ūka, f.; 4.
(Eiszapfen) lāsteka, f.; auch stangala, f.;
5. (Tannenzapfen) čiekurs, m.; 6. (an
der Egge) cars, m.
zapfen, v. a. laist od. tecināt (alu, vīnu
etc.).
Zapfen||loch, n. 1. (in Fässern) tapas od.
sviķa caurums, m.; 2. (Einschnitt)
iero-bojums, m. -streich, m. vakara junda, f.
Zapf er, m. -s, pl. tecinātājs, m.
Zap’pelfritze, m. -n, pl. -n, fam.
sprukstiņš, m.
zap’pelig, adj. ķepurīgs.
zap’peln, v. n. ķepuroties, kārpīties.
Zapp’ler, m. -s, pl. sprukstiņš, m.
Zär, m. -en, pl. -en, cars, m.
Zar’ge, f. pl. -n, līsts, f.; (Böttch.)
ķimenes, f. pl.
Zā’rin, f. -nen, cariene, f.
zārt, I. adj. maigs, glezns; (gefährlich)
vārs; -e Füße, vārīgas kājas; -es Kind,
vārīgs bērns; eine -e Haut, smalka
āda; II. adv. maigi, vārīgi.
Zärtelei’, f. pl. -en, lutināšana, f.
zärt’fühlend, adj. smalkjūtīgs.
Zārt’j|gefühl, n. smalkjūtība, f. -heit f.
(Weichheit) maigums, m.; (Feinheit)
smalkums, m.
zärtlich, I. adj. liegs, glāsains; II. adv.
liegi, glāsaini.
Zärtlichkeit, f. pl. -en, liegums, m.;
glāsti, m. pl.
Zärtling, m. -(e)s, pl. -e, mīkstulis, m.;
gļēvulis, m.
Zārt’sinn, m. smalkjūtība, f.
zārt’sinnig, adj. smalkjūtīgs.
Zas’pel, f. pl. -n, 1. trice, f.; 2.
(Haspel) tītavas, f. pl.
Zäsur’, f. pl. -en, cezūra, f.
(iegriezums).
Zäunchen
Zau’ber, m. -s, 1. burvība, f.; apbūrums,
m.; 2. fig. aizgrābums, m.;
valdzinājums, m.; fam. fauler -! blēņas, f. pl.
-berg, m. apburts kalns, -brunnen, m.
apburta aka. -būch, n. burvību
grāmata, f.
Zauberei’, f. pl. -en, 1. (Hexerei)
buršana, f.; burvību māksla, f.; - treiben,
burt, pūšļot; 2. (Zauber) burvība, f.
Zau’berer, m. -s, pl.-, burvis, m.;
zinātnieks, m.; žāvētājs, m.
Zau’berj|flöte, f. burvju flauta, f. -formel,
f. burvības vārdi, m. pl.; pūšamie
vārdi. -garten, m. apburts dārzs,
zau’berhaft, adj. burvīgs; brīnumjauks.
Zau’ber||hand, f. burvju roka, f. -in, f.
pl. -nen, burve, f.; (Hexe) ragana, f.
zau’berisch, adj. burvīgs; brīnumjauks.
Zau’berkette, f. burvju ķēde, f.
zau’berkräftig, adj. burvīgs.
Zau’ber||kunst, f. burvību māksla, f. -land,
n. apburta zeme. -laterne, f. burvību
laterna, f. -licht, n. burvīga gaisma,
-mittel, n. burvību līdzeklis, m.;
nešļa-vas, f. pl.; pesteļi, m.
zau’bern, I. v. a. (etw.) in eine Tasche
ieburt (ko) kabatā; II. v. n. burt,
zavēt, zintēt, pesteļot.
Zau’ber||palast, m. burvīga pils; apburta
pils. -quelle, f. apburts avots,
zau’berreich, adj. burvības pilns, burvīgs.
Zau’ber|| reich, n. apburta valsts, -ring,
m. burvju gredzens, m. -rūte, f. burvju
rīkste, f. -schloß, n. apburta pils. -wort,
n. burvības vārds, m.
Zauderei’, f. pl. -en, vilcināšanās, f.
Zau’derer, m. -s, pl. vilcinātājs, m.;
(langsamer Mensch) tūļa, com.
zau’derhaft, adj. tūļīgs.
Zau’derhaftigkeit, f. tūļīgums, m.
zau’dern, v. n. vilcināties; (trödeln)
tūļāties.
Zau’dern, n. -s, vilcināšanās, f.;
(Abwarten) nogaidīšana, f.; (Trödeln)
tūļāša-nās, f.; nach langem ilgi kavējies.
Zaum, m. -(e)s, pl. Zäu’me, iemaukti, m.
pl.; (Stangenzaum) laužņi, m. pl.; ein
Pferd im -e halten, savaldīt zirgu; fig.
seine Zunge im -e halten, savaldīt
mēli.
zäu’men, v. a. 1. likt iemauktus galvā,
iemaukt; 2. fig. (zügeln) valdīt, vāļāt.
Zaum’geld, n. iemauktu nauda, f.; dze-
ŗamnauda, f. (zirgu pērkot),
zaumlös, adj. beziemauktu-.
Zaun, m. -(e)s, pl. Zäune, žogs, m.; auch
sēta, f.; der Ort am -e, žogmalis, m.;
lebendiger », dzīvs žogs.
Zäun’chen, n. žodziņš, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
