Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - bed-head ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
beer
bed-head [’bedhed] n galvgalis
bedim [bi’dim] v aptumšot; apmiglot
bedizen [bi’daizn] v izgreznot, izrotāt
bedlam [’bedlam] n 1. novec. vājprātīgo
nams; 2. pārn. trakomāja
bedlamite [’bedbmait] I n vājprātīgais; II a
vājprātīgs
bed maker [’bed.meika] n apkalpotājs
(universitātes kopmītnē)
bed-of-honour [.bedav’pna] n krituša
kareivja kaps
bedouin [’beduin] n (parasti B.) beduīns
bedpan [’bedpaen] h padube
bed place [’bedpleis] n 1. alkovs; 2. sienas
skapis
bedpost [’bedpaust] n gultasstabs; 0 between
you and me and the b.— starp mums
[runājot]
bedraggle [bi’draegl] v notraipīt, notašķīt
bedrid[den] [’bed,nd(n)] a saistīts pie gultas
(slimības vai vecuma dēļ); bedrid
argument — vājš arguments
bedrock [’bedrok] n 1. pamatprincipi;
pamats; to come (get) down to b.—
izdibināt betas būtību; 2. ģeol. pamatiezis
bedroom [’bedrum] n guļamistaba; single
(double) b.— istaba ar vienu (divām)
gultu (gultām)
bedroom community fbedrumka’mjuiniti] n
"guļampilsētiņa", pilsētas dzīvojamais
rajons (kura iedzīvotāji strādā citā pilsētā
vai rajonā)
bedside [’bedsaid] n gultas mala; to have a
good b. manner — (par ārstu) prast apieties
ar slimnieku; to sit (watch) at (by) smb. ’s
b. — kopt slimnieku
bedside table [’bedsaid,teibl] n naktsgaldiņš
bed-sitter [.bed’sita] sar. sk. bed-sitting
room
bed-sitting room [.bed’sitiqrum] n
(apvienota) dzīvojamā istaba
bedsore [’bedso:] n izgulējums
bedspace [’bedspeis] n vietu skaits (viesnīcā)’,
gultu skaits (slimnīcā, kopmītnē)
bedspread [’bedspred] n gultas pārklājs
bedstead [’bedsted] n gultas rāmis
bedtime [’bedtaim] n gulētiešanas laiks
bedwarmer [’bedwoima] n (metāla) gultas
sildītājs
bee [bi:] n 1. bite; 2. pārn. strādīgs cilvēks,
darbarūķis; 3. amer. talka; 4. konkurss;
spelling b. — (skolēnu) konkurss
pareizrakstībā; 0 busy as a b.— ļoti
aizņemts; darbīgs; to have a b. in one’s
bonnet — būt ķertam (uz kaut ko)
beech [bi:t/] n dižskābardis
beechen [’biit/an] a
dižskābarža-beech mast [’bi:t/ma:st] n dižskābarža augļi
beef8 [bi:f] In 1,liellopu gaļa; horse b. —
zirga gaļa; 2. (pl beeves [bi:vz]) (kaušanai
nobaroti) vērsis vai govs; 3. miesa; tauki;
b. to the heels — aptaukojusies; to put
b. on — uzbaroties; 4. spēks, spars; to put
too much b. into a stroke — sist pārāk
spēcīgi (tenisā u. tml.)’, II v: to b. up sar. —
pastiprināt (ar cilvēkiem, līdzekļiem u. tml.);
the police was ~ ed up by troops—policijai
palīgā raidīja karaspēka daļas
beeP» [bi:f] I n (pl beefs [bi:fs]) sl. sūdzība;
pretenzija; II v sl. žēloties; gausties
beefburger [’bi:fb3:ga] n maizīte ar maltas
gaļas bifšteku
beefcake [’bi:fkeik] n sar. (reklāmas)
skaistulis
beefeater [’bi:f,i:ta] n 1. vēst. leibgvardists;
karaļa (vai karalienes) miesassargs;
2. bīfīters (Londonas Tauera apsardzes
kareivis); 3. sl. rima
beefsteak [’biifsteik] n bifšteks
beef-tea [,bi:fti:] n sar. buljons
beef-witted ["bi:f witid] a neaptēsts
beefy [’bi:fi] a 1. gaļīgs; 2. muskuļains;
spēcīgs
bee-garden [’bi:ga:dn] n drava
bee-glue [’bi:glu:] n bišu līme, propoliss
beehive [’bi:haiv] n bišu strops
beekeeper [’bi:ki:pa] n biškopis, dravnieks
beekeeping [’birkirpitj] n biškopība
bee-line [’biilain] n: in a b.-l. — taisnā ceļā
bee-master [’biimaista] sk. beekeeper
been sk. be
beer [bis] n alus; 0 small b.- 1) nieki; 2)
nenozīmīgs cilvēciņš; to think no small
b. of oneself—būt par sevi augstās domās
111
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
