Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - stiff-necked ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
stipendiary
4. (par vēju) pieņemties
stiff-necked [.stifnekt] a stūrgalvīgs
stiffener f’stifna] n 1. stīvdrēbe; 2. sar. malks
alkohola
stifle [’staifl] v 1. noslāpēt; 2. noslāpt,
nosmakt; 3. apslāpēt, apspiest; to s. a
rebellion — apspiest sacelšanos; to s. one’s
laughter — aizturēt smieklus
stifling [’staifhi]] a smacīgs; s. day — tveicīga
diena
stigma [’stigma] n 1. kauna traips; 2. vēst.
(noziedzniekam, vergam) iededzināta zīme;
3. bot. driksna
stigmatize [’stigmataiz] v uzspiest kauna
zīmi; to s. smb. as a liar — nozākāt kādu par
meli
stile [stail] n pakāpiens (sienā, žogā)
stiletto [sti’letau] n 1. mazs duncis; 2.: s.
heel — smailpapēdis
stili® [stil] \n\. klusums; 2. kinokadrs; II a
1. kluss; mierīgs; to keep s. — 1)
netrokšņot; 2) nekustēties; to stand s. — apstāties;
2. (par dzērienu) negāzēts; 0 the s. small
voice— sirdsapziņas balss; IIIv 1.
nomierināt; to s. hunger— apmierināt
izsalkumu; 2. aprimt; pierimt; IV adv 1. vēl
[aizvien]; he is s. here — viņš vēl ir šeit;
2. tomēr; s. you must come —jums tomēr
jāatnāk; 3. vēl (salīdzinājumā)’, s. better —
vēl labāk
stillb [stil] I n 1. destilators; 2. degvīna
dedzinātava; H v destilēt
stillbank [’stilbaeiļk] n (keramikas) krājkasīte
(parasti dzīvnieka attēlojums)
stillbirth [’stilb3:0] n nedzīvs piedzimis bērns
stillborn [’stilboin] a nedzīvs piedzimis
still-life [.stil’laif] n glezn. klusā daba
stillness [’stilnas] n klusums; miers
stillroom [’stilru:m] n 1. destilācijas telpa;
2. pieliekamais
stilly [’stili] I a poēt. kluss; mierīgs; II adv
klusi; mierigi
stilted [’stiltid] a (par stilu) samākslots
stilts [stilts] n pl koka kājas
stimulant [’stimjulsnt] I n 1. stimulējošs
(uzbudinošs) līdzeklis; 2. alkoholisks
dzēriens; n a stimulējošs, uzbudinošs
stimulate [’stimjuleit] v 1. stimulēt; 2.
uzbudināt
stimulation [.stimju’lei/n] n 1. stimulācija;
2. uzbudināšana
stimuli sk. stimulus
stimulus [’stimjubs] n (pl stimuli [’sttmjulai])
stimuls
sting [stit]] In 1 .(čūskas, bites) dzelonis;
2. (bites) dzēliens; 3. (čūskas) kodiens;
4. (nātres) dzelda; 5. (dzēliena, kodiena)
vieta; 6. asas sāpes; ~s of hunger — bada
mokas; ~s of remorse— sirdsapziņas
pārmetumi; 7. spars; 8. (vārdu) dzēlīgums;
0 the s. is in the tail — pats nepatīkamākais
nāk beigās; II v (j). un p.p. stung [stAiļ])
1. [ie]dzelt; 2. sāpināt; mocīt; stung by
remorse— sirdsapziņas mocīts; 3. (into)
mudināt; anger stung him into revenge —
dusmas lika viņam atriebties; 4. (for) sar.
piekrāpt; to s. smb. for five pounds —
piekrāpt kādu par piecām mārciņām
stinger [’stitp] n 1. dzelonis; 2. sar. trieciens;
3. sar. viskijs ar sodu
stinging [’sttqit]] a 1. dzēlīgs; 2. dzeloņains;
3. (par sāpēm) dedzinošs
stingo [’stiqgau] n stiprs alus
stingy [’stuu/31] a 1. skops; 2. nabadzīgs; s.
crop — slikta raža
stink [stirjk] I n 1. smirdoņa; 2.pl skoln. sl.
ķīmija; dabas zinātnes; 3. skandāls; 0 to
raise as. — sacelt brēku; II v (p. stank
[staer]k] vai stunk [stAijk]; p.p. stunk
[stAijk]) 1. smirdēt; 2. sl. būt pretīgam; this
book ~s — tā ir pretīga grāmata; 0 to s. of
money — būt ļoti bagātam
stinkard [’stiqkad] n zool. skunkss
stinker [’stirļka] n 1. apmelojuma vēstule;
2. pretīgs tips; 3. sar. grūts uzdevums;
4. vulg. (parfilmu u.tml.) draņķis
stint [stmt] In 1. ierobežojums; 2. darba
daudzums; to do one’s daily s. — izpildīt
dienas normu; 3. darba laiks; his s.
abroad — viņa darbs ārzemēs; II v 1.
ierobežot; 2. skopoties
stipend [’staipend] n 1. (sev. garīdznieka)
alga; 2. stipendija
stipendiary [stai’pendian] l n 1. algota
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
