Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - tightness ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
tightness
tightness [’taitnas] n sasprindzinājums;
saspīlētība; t. in the air—saspīlēta gaisotne
tightrope [’taitroup] n stingri novilkta virve
tightrope walker [’taxtrep.woika] n virves
dejotājs (dejotāja)
tights [taits] n pl 1. zeķbikses; 2.
(baletdejotājas u. tml.) triko
tightwad [’taitwod] n sl. skopulis
tigress [’taigns] n tīģeriene
tike [taik] sk. tyke
tilbury [’tilban] n segta divriteņu ekipāža
tilde [’tilda] n poligr. tilde
tile [tail] I n 1. dakstiņš, kārniņš; 2. flīze;
з. (krāsns) podiņš; 4. sar. cilindrs (cepure);
0 to be [out] on the ~s sl. — uzdzīvot, plītēt;
to have a t. loose sl. — būt mazliet ķertam;
Dvi. noklāt ar dakstiņiem; 2. noklāt ar
flīzēm
tilery [’taibri] n ķieģeļceplis
tiling [’taihrj] n dakstiņu (kārniņu) jumts
till" [til] n kases aparāts; 0 to have one’s
fingers in the t. sar. — zagt savā veikalā
tillb [til] v apstrādāt (zemi); art
tillc [til] I prep līdz; t. now — līdz šim; not
t. now — tikai tagad; II conj kamēr; wait
t. he returns — pagaidiet, kamēr viņš
atgriezīsies
tillable [’tibbl] a lauks, arams; t. land —
aramzeme
tillage [’tihd3] n 1. zemkopība; 2. tīrums;
uzarta zeme
tiller3 [lib] n 1. zemkopis; 2. amer.
kultiva-tors
tillerb [’tib] n jūrn. stūres grozīklis
tiller0 [’tib] hot. I n dzinums, vasa; II v dzīt
asnus
tilt8 [tilt]Inl. slīpums; nolaidenums; 2. vēst.
jātnieka uzbrukums ar šķēpu; 3. strīds; to
have a t. at smb. — strīdēties pretī; 0 at
full t. — pilnā sparā; II v 1. noliekt; 2.
noliekties; 3. (at) vēst. cīnīties ar šķēpiem
(piem., turnīrā); 4. (at) kritizēt; 0 to t. at
windmills pārn. — cīnīties ar vējdzirnavām
tiltb [tilt] I n brezenta pārklājs (laivai, ratiem
и. tml.); n v uzsegt brezenta pārklāju
tilth [til0] n 1. zemkopība; 2. tīrums; uzarts
lauks; 3. aruma dziļums
tiltyard [’tiltja:d] n vēst. turnīru arēna
timber [’timba]Inl. kokmateriāli;būvkoki;
standing t. — būvkoku mežs; 2. baļķis;
3. sar. rakstura īpašība; man of the right
sort of t. — īsts lietaskoks; II v apšūt ar
koku
timbered [’timbad] a 1. koka-; 2. kokiem
apaudzis
timberheaded [’timba.hedid] a sl. stulbs
timbering [’timbanrj] n 1. kokmateriāli;
2. galdnieka (namdara) amats
timber-toe[s] [’timb3tau(z)] n sar. 1. cilvēks
ar koka kāju; 2. smagnējs cilvēks
timberyard [’tumbajaid] n kokmateriālu
noliktava
timbre [’Uemba] n mūz. tembrs
timbrel [’tunbral] n tamburins
time [taim] Inl. laiks; closing t. — (veikala)
slēgšanas laiks; opening t. — (veikala)
atvēršanas laiks; the t. of day — (dienas)
laiks; against t. — (steigties izdarīt kaut
ko) līdz noteiktam laikam; all the t. — visu
laiku; at a t. — reizē; at one t. — agrāk,
senāk; at no t. — nekad, nekādā gadījumā;
at ~s — reizēm; at the same t. — 1) tajā
pašā laikā; 2) tomēr; before one’s t.—
priekšlaicīgi; behind t. — ar nokavēšanos;
behind the ~s — novecojis; for the t. being
— pagaidām; from t. to t. — laiku pa
laikam; in due t. — laikā; in good t. — īstā
laikā; in no t. — vienā mirklī; in the
course of t. — ar laiku; in the nick of t. —
1) tieši laikā; 2) pašā pēdējā brīdī; in t., on
t. — laikā; precīzi; many a t., many ~s —
bieži; once upon at. — sensenos laikos;
since t. immemorial — kopš laika gala;
t. and [t.] again — atkal un atkal; t. after
t.— bieži; atkārtoti; to bide one’s t.—
gaidīt izdevīgu brīdi; to have a good t. —
patīkami pavadīt laiku; to have the t. of
one’s life — 1) dzīvot savas dzīves labākos
gadus; 2) krietni palīksmoties; to keep
good t. — (par pulksteni) rādīt pareizu
laiku; to kill t. — notriekt laiku; to make
t. amer. — atgūt zaudēto; to pass the t. of
day (with) — sasveicināties; to pay for
t. — censties iegūt laiku; to take one’s
1134
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
