Full resolution (JPEG)
- On this page / på denna sida
- A
- Aa ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has been proofread at least once.
(diff)
(history)
Denna sida har korrekturlästs minst en gång.
(skillnad)
(historik)
A.
Aa, f. (Fluß in Kurzeme), Lielupe, f.
Aa, f. (Fluß in Vidzeme), Gauja, f.
Aal, m. -(e)s, pl. -e, zutis, m.
aal’ārtig, adj. zutim līdzīgs.
Aal’beere, f. zustrene, f.
Aal’fang, m. zušu zveja, f.
aal’förmig, adj. zušveidīgs.
aal’glatt, adj. glums kā zutis.
Aal’grundel, f. od. -gründling, m.
grundulis, m. -kasten, m. igvāts, f. -korb,
m. od. -reuse, f. zušu murds, m.
-quappe, f. vēdzele, f. -stecher, m.
žeberklis, m.
a. a. O. 1. (an anderen Orten) citās
vietās; 2. (am angeführten Orte)
pieminētā vietā.
Aar, m. -s, od. -en, pl. -e, od. -en,
ērglis, m.
Aas, n. Aases, pl. Äser, 1. maita, f.;
2. fam. (als Schimpfwort) maita, f.;
maitas gabals, m.
aa’sen, v. n. 1. ēst, ganīties; 2.
(Gerberei) nokasīt ādas iekšpusi, nodzīt
gaļu no ādas; 3. fam. piezobot.
Aas’fliege, f. maitas muša, f.
aas’fressend, adj. maitas ēdējs.
Aas’geier, m. maitas lija, f. -geruch, m.
maitas smaka, f.
aas’gierig, adj. maitas kārīgs, -haft, adj.
maitains.
aa’sig, adj. 1. maitas; 2. fam. nejauks,
riebīgs.
Aas’käfer, m. maitēdis, m. -vogel, m.
maitas putns, m.
ab, adv. Hut ~! cepuri nost, cepuri zemē!
von da ~, no tās vietas (tā laika)
sākot; ~ und zu gehen, nākt un iet; auf
und ~ gehen, pastaigāties (šurpu
turpu); ~ und zu, šad un tad.
ab’ackern, v. a. noart; 2. aizart.
ab’änderlich, adj. 1. pārgrozāms; 2. (in
der Grammatik) lokāms.
Ab’änderlichkeit, f. pārgrozāmība, f.
ab’ändern, v. a. 1. (verändern)
pārgrozīt; 2. (verbessern) pārlabot; 3. locīt
(vārdu).
Ab’änderung, f. 1. pārgrozīšana, f.,
pārgrozījums, m.; -en treffen, pārgrozīt,
izdarīt pārgrozījumus; 2.
(Verbesserung) pārlabojums, m.; 3. locīšana.
Ab’änderungs‖antrag, m. priekšlikums
pārgrozīt, -plān, m. pārgrozījuma plāns,
m.
ab’ängstigen, I. v. a. h. biedēt, baidīt,
celt nemieru (sirdī); II. v. refl. h.
sich ~, baiļoties, sevi novārdzināt (ar
bailēm).
ab’arbeiten, I. v. a. 1. nolietāt
(strādājot); 2. nopūlēt; ein Pferd ~, nodzīt
zirgu; 3. eine Schuld ~, atstrādāt
parādu; 4. ein Schiff (vom Strande) ~,
atcelt no malas kuģi; II. v. refl. h.
sich ~, nostrādāties, nopūlēties.
Ab’arbeiten, n. 1. nolietāšana, f.; 2.
atstrādāšana, f.; nostrādāšana, f.; 3.
atcelšana no malas,
ab’ärgern, v. refl. h. sich ~, nodusmoties,
noskaisties.
Ab’ārt, f. 1. (Art) pasuga, f.; 2.
(Entartung) izdzimums, m.
ab’ästen, v. a. nošķibīt (kokam zarus),
nodarināt (koku),
ab’ätzen, v. a. nokodināt, noēdināt.
ab’backen, v. n. 1. atcept; 2. pabeigt
cepšanu.
ab’bāden, I. v. a. nomazgāt, nopērt
(pirtī); II. v. refl. sich ~, nomazgāties,
nopērties.
ab’balgen, I. v. a. nodīrāt; II. v. refl. h.
sich ~, nopūlēties,
ab’barbieren, v. a. noskūt vai nodzīt
bārdu.
ab’basten, v. a. nomizot, noplēst šķiedru
od. lūku (kokam).
ab’bauen, v. a. 1. izmantot (raktuvi); 2.
noārdīt (ēku); 2. (einschränken)
sašaurināt.
ab’beeren, v. a. nolasīt ogas.
ab’befehlen, v. a. atcelt pavēli, atsaukt.
ab’beißen, v. a. ir. (v. beißen) nokost.
ab’beizen, v. a. 1. nokodināt; 2. Felle ~,
noraudzēt.
ab’bekommen, v. a. ir. (v. bekommen)
1. nodabūt, dabūt nost; 2. dabūt savu
tiesu.
ab’bersten, v. n. ir. (v. bersten) s.
atplīst, atsprāgt, atlēkt.
ab’berūfen, v. a. ir. (v. berufen) einen
Gesandten ~, atsaukt sūtni, fig. Gott
hat ihn ~, Dievs viņu aicinājis savā
priekšā.
Ab’berūfung, f. atsaukšana, f.
ab’bestellen, v. a. atsacīt, atsaukt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023
(aronsson)
(diff)
(history)
(download)
<< Previous
Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0003.html
