Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - aufeinander ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
56
aufeinander — auffrischen
aufeinander, adv. viens aiz otra, viens
pēc otra, cits aiz cita, viens pret otru;
- folgen, sekot viens otram; - platzen
od. stoßen, sadurties, sagrūsties.
Aufeinan’der||folge, f. kārtība, f.; secība,
f.; die - der Feiertage ist geändert,
svētku dienu kārtība pārgrozīta,
-legen, n. (Geometrie) figūru savienošana
od. sakļaušana, f. -platzen, n. ’od.
-stoßen, n. saduršanās, f. -stoß, m.
sadursme, f.
aufeisen, v. a. izlauzt ledu.
Aufenthalt, m. 1. (Verweilen)
uzturēšanās, f.; pakavēšanās, f.; (auf der
Eisenbahn) zehn Minuten desmit minūtes
ko uzkavēties; 2. (Hinderung)
kavēklis, m.; (Verspätung) aizkavējums, m.;
diese Sache leidet keinen šī lieta
nav atliekama; ohne nekavējoties;
3. (dauernder Wohnsitz) mītne f.;
(gesetzlicher Wohnsitz) dzīves vieta;
einen ~ nehmen, uzturēties, dzīvot.
Aufenthalts||dauer, f. uzturas ilgums, m.
-ort, m. uzturas vieta, dzīves vieta, f.
auferlēgen, I. v. a. (jemm. etw.) «.,
uzlikt od. uzkraut (kādam ko); eine
Strafe «•, piespriest sodu; II. v. refl.
sich Zwang », piespiesties.
Auferlē gen, n. od. -gung, f. uzlikšana,
f.; uzlikums, m.
auferstēhen, v. n. (v. erstehen) celties
augšām; uzcelties.
Auferstēhung, f. augšāmcelšanās, f.;
uzcelšanās, f..
Auferstēhungsmorgen, m.
augšāmcelšanās rīts, f.
auf erwachen, v. n. pamosties, uzmosties,
auf erwecken, v. a. 1. pamodināt, uzcelt;
2. uzmodināt (no nāves).
Auf er I |wecken, n. 1. pamodināšana, f.;
pamodinājums, m.; 2. (vom Tode)
uz-modināšana (no nāves), f. -wecker, m.
pamodinātājs, m. -weckung, f. v.
-wek-ken.
auferziehen, v. a. (v. erziehen)
uzaudzināt.
Auferziehung, f. uzaudzināšana, f.
aufessen, v. a. (v. essen) apēst; -»
lassen, apēdināt,
auffädeln, v. a. uzdiegt, savērt uz diega,
auffahren, I. v. a. (v. fahren) 1. die
Kanonen nostatīt lielgabalus; 2.
aizvest, pievest; II. v. n. s. 1. uzbraukt;
gen Himmel uzbraukt od. uzkāpt
debesīs; 2. uzšauties, ātri izcelties;
aus dem Schlafe uztrūkties no
miega; (zusammenfahren) satrūkties; 3. fig.
(heftig werden) saskaisties;
(aufschreien) uzkliegt; 4. uzbraukt.
Auffahren, n. 1. (aus dem Schlaf)
uz-trūkšanās, f.; 2. fig. (Heftigwerden)
saskaišanās, f.
auffahrend, adj. ātrs, iekarsīgs.
Auffahrt, f. 1. uzbraukšana, f.; 2.
uzbrauktuve, f.; uzbraucamais tilts, m.;
3. der Gesandten, sūtņu svinīga
parādīšanās, f.
auffallen, v. n. (v. fallen) s. 1. uzkrist,
(sich öffnen) atkrist vaļā; 2. fig.
(befremden) durties acīs; das fällt mir
auf, tas man duŗas acīs.
auf||fallend, od. -fällig, adj. svešāds,
ērmīgs; sich auffällig machen, ērmoties,
tā izturēties, ka duŗas acīs.
auffangen, v. a. (v. fangen) uzķert;
einen Hieb atsist cirtienu; Strahlen
uztvert starus; fig. Neuigkeiten «.,
sadabūt od. saklausīt jaunas ziņas; fig.
Briefe ■*, notvert vēstules.
Auffan gen, n. od. -gung, f. pl. -en,
uzķeršana, f.; - eines Briefes,
vēstules notveršana, f.; . eines Hiebes,
sitiena novēršana, f.
auffassen, v. a. (erfassen) uzķert,
(aufheben) pacelt, (begreifen) saprast;
richtig «■, pareizi saprast.
Auffassung, f. uztvere, f.
Auffassungsļļgābe, f. od. -kraft, f. od.
-vermögen, n. attapība, f.; uztveres
spēja, f.
auf’findbār, adj. atrodams,
auffinden, v. a. (v. finden) atrast, uziet.
Auffin den, n. od. -dung, f. pl. -en,
atrašana, f.; atradums, m.
auffischen, v. a. uzzvejot, sazvejot,
aufflackern, od. aufflammen, v. n.
uzliesmot, auch fig.
auffliegen, v. n. (v. fliegen) 1. (von
Vögeln) uzlaisties, (vom Vorhange)
pacelties; 2. (in die Luft gesprengt
werden) uzskriet od. uzsprāgt gaisā; -
lassen, uzspert gaisā, uzspridzināt; 3.
at-šauties od. atsprāgt vaļā.
Auffliegen, n. 1. uzlaišanās, .f.;
pacelšanās, f.; 2. uzsprāgšana gaisā,
aufflimmern, v. n. h. uzmirdzēt.
Aufflūg, m. uzlidojums, m.; pacelšanās,
f.
auffordern, v. n. 1. uzaicināt; ielūgt;
2. zum Dueli izaicināt uz divkauju.
Aufforderung, f. uzaicināšana, f.;
uzaicinājums, m.
auffressen, v. a. (v. fressen) apēst,
auffrischen, v. a. atspirdzināt; sich »,
atspirdzināties, atspirgt; ein Gemälde
atjaunot gleznojumam krāsas; fig.
alte Erinnerungen atdzīvināt vecas
atmiņas.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
