Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schwärmen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
schwärmen — schweigsam
467
schwär’men, v. n. 1. laisties šurpu
turpu; laidelēties; 2. (von Bienen)
spietot; 3. (von Soldaten) izklīst; 4. fig.
(sich herumtreiben) klejot; des Nachts
dauzīties pa nakti apkārt; 5. fig.
(begeistert sein) sajūsmināties;
(träumen) sapņot; (für etw. od. jemn.)
jūsmot (par kādu).
Schwär’men, n. -s, 1. laidelēšanās, f.;
2. (von Bienen) spietošana, f.; 3. (von
Soldaten) izkllšana, f.; 4. fig.
klejo-šana, f.; 5. fig. (Begeisterung)
sajūsmināšanās, f.; (Träumen) sapņošana, f.
Schwär’mer, m. -s, pl. 1. klejotājs, m.;
nakts putns, m.; 2. (begeisterter
Mensch) jūsmiņš, m.; (Träumer)
sapņotājs, m.; (Fanatiker) fanātiķis, m.;
3. (Schmetterling) vakara tauriņš, m.
schwär’merisch, I. adj. jūsmīgs; II. adv.
jūsmīgi.
schwärm’weise, adv. bariem, (von
Bienen) spietiem.
Schwärm’zeit, f. spietojamais laiks.
Schwärte, f. pl. -n, 1. kamara, ,f.; 2. fam.
(altes Buch) veca grāmata,
schwär’tig, adj. kamarains.
schwarz, adj. (comp, schwär’zer, sup. der
schwär’zeste) melns; pamelns;
(schmutzig) netīrs; -er Kaffee, melna kafija;
das S-e Meer, Melnā jūra; fam. der -e
Mann, bubulis, m.
Schwarz’amsel, f. melnais strazds,
schwarz’||äugig, adj. melnaču-, ar
melnām acīm; die S-e, melnace, f.; dem.
melnacīte, f. -bärtig, adj. melnbārdas-,
ar melnu bārdu; ein S-er, melnbārdis,
m.
Schwarz’beere, f. melnene, f.
Schwarz’blech, n. dzelzs skārds, m.
schwarzbraun, adj. tumši brūns.
Schwarz’bröt, n. rupja maize, melna
maize.
Schwär’ze, f. pl. -n, 1. melnums, m.;
2. (Druckerschwärze) melna krāsa;
3. fig. (Verruchtheit) negantība, f.
schwär’zen, v. a. nomelnot.
Schwarz’||erle, f. melnalksnis, m. -färber,
m. melnkrāsotājs, m.
Schwarz’ļļholz, n. skuju koku mežs, m.
-kehlchen, n. (Vogel) erickiņš, m. -kopf,
m. melngalvis, m.; ķauķis, m.
Schwarz’||kümmel, m. lauku ķimenes, f.
pl. -kunst, f. melnā māksla, burvība, f.
-künstler, m. burvis, m.
schwärzlich, adj. melngans, pamelns,
ie-melns.
Schwarz’||mehl, n. rupji milti, -meise, f.
meža zīle, f. -rock, m. fam. 1.
melnsvārcis, m.; 2. priesteris, m.
Schwarz’||schimmel, m. melnsirmis, m.
-sēher, m. pesimists, m.; drūmiķis, m.
Schwarz’IIspecht, m. melnā dzilna, -tanne,
f. priede, f. -würz, f. tauksakne, f.;
kaislā zāle, f.
schwatz’en od. schwätz’en, v. n. pļāpāt;
pļurkstēt; (plaudern) tērzēt, čalot.
Schwatz’en od. Schwätz’en, n. -s,
pļāpāšana, f.
Schwätz’er, m. -s, pl. pļāpa, com.;
pļāpātājs, m.
schwatz’haft, adj. pļāpīgs.
Schwatz’haftigkeit, f. pļāpība, f.;
pļā-pīgums, m.
Schwē’be, f. in der - sein, karāties;
die Sache ist noch in der lieta vēl
nav skaidrībā.
schwē’ben, v. n. (hängen) karāties;
(fliegen) lidināties; der Vogel schwebt in
der Luft, putns lidinās pa gaisu; fig.
noch in der Luft būt vēl
neizšķirtam.
Schwē’ben, n. -s, karāšanās, f.;
lidināšanās, f.
schwē’bend, adj. 1. gaisa-; -e Brücke,
gaisa tilts, m.; fig. -e Schuld, noteiktā
laikā maksājams parāds; 2. -er Schritt,
viegli soļi; 3. fig. (unentschieden)
neizšķirts.
Schwē’de, m. -n, pl. -n, zviedrs, m.
Schwē’fel, m. -s, sērs, m.
Schwē’fel||blūte, f. sēra ziedi, m. pl.
-dampf, m. sēra tvaiki, m. pl. -erz, n.
sēra rūda, f. -fāden, m. sēra
pavediens, m.
schwē’fel||licht od. -lig, adj. sēra-, sē-
rains.
Schwe’fel||kammer, f. od. -kästen, m.
sēr-nīca, f. -kies, m. sēra zvirgzds, m.
schwe’feln, v. a. kvēpināt ar sēru, sērot;
das S-, sērošana, f.
Schweif, m. -(e)s, pl. -e, aste, f.; dem.
astīte, f.; mit dem -e wedeln, luncināt
asti.
schwei’fen, I. v. a. 1. līkumot, (wölben)
velvēt; 2. schön geschweiftes Pferd,
zirgs ar skaistu asti; II. v. n. klejot;
in die Ferne doties tālumā; fig. der
Blick schweift über das Tal, skats
laižas pār ieleju.
Schweif’säge, f. līkumotais zāģis, m.
schwei’gen, v. n. (schwei’ge; schwieg;
geschwie’gen) klusēt, klusu ciest; (von
od. über etw.) turēt muti od.
nerunāt (par ko).
Schwei’gen, n. -s, klusēšana, f.; klusu
ciešana, f.; (jemn.) zum * bringen*
likt (kādam) klusēt.
Schwei’ger, m. -s, pl. klusētājs, m.
schweig’sam, adj. kluss, nerunīgs.
33*-
*
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
