Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - Gülle ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Gülle — Gutheissung
253
Gül’le, f. virca, f.
gül’tig, adj. (besonders vor Gericht)
derīgs; nozīmīgs; dieses Gesetz ist noch
šis likums vēl spēkā; für • erklären,
atzīt par derīgu.
Gül’tigkeit, f. «., derīgums, m.; (des
Rechts) likumīgums, m.; (des
Gesetzes) spēks, m.; es hat keine tas
neder.
Gül’tigkeitsdauer, f. derīguma ilgums, m.
Gum’mi, n. -s, gumija, f.
Gum’mi||ball, m. gumijas bumba, f. -band,
n. gumijas lente, f. -baum, m. gumijas
koks, m.
Gum’mischlauch, m. gumijas šļūtene, f.
-schuh, m. gumijas kurpe, f.
Gunst, f. », labvēlība, f.; labvēlīgums,
m.; sich (um jems.) bewerben,
censties iegūt (kāda) labvēlību; (bei
jemm.) in » stehen, būt iecienītam od.
labi ieredzētam; zu meinen -en, man
par labu; zu -en meines Freundes,
manam draugam par labu.
Gunstbezeigung, f. labvēlības zīme, f.
gün’stig, I. adj. (von Personen)
labvēlīgs, (von Sachen) izdevīgs, labs; -er
Augenblick, izdevīgs brīdis; -er Wind,
labs (ceļa) vējš; das Glück ist ihm
viņam veicas; II. adv. labvēlīgi.
Günst’ling, m. -s, pl. -e, mīlulis, m.;
luteklis, m.
Günst’lingswirtschaft, f. mīluļu
nebūšana, f.
Gur’gel, f. pl. -n, rīkle, f.; bei der
-fassen, grābt aiz rīkles; fig. das
Messer an die « setzen, piespiest ar varu.
-laut, m. rīkles skaņa, f.
gur’geln, v. n. skalot (rīkli).
Gur’geln, n. -s, (rīkles) skalošana, f.
Gur’ke, f. «., pl. -n, gurķis, m.; -n
einmachen, ieskābēt gurķus.
gur’ren, v. n. (von Tauben) ūdot, dūdot.
Gurt, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Gürtel) josta,
f.; dem. jostiņa, f.; 2. (Pferdegurt)
pavēderes josta, f.
Gür’tel, m. -s, pl. 1. josta, f.;
(Gürtelstelle) jostas vieta, f.; 2. . der Erde,
josla, f. -macher, m. jostnieks, m.
-schnalle, f. jostas sprādze, f. -tier, n.
bruņnesis, m.
gür’ten, I. v. a. jozt, apjozt; II. v. refl.
sich 1. jozties, apjozties; 2.
(biblisch) sataisīties.
Guß, m. -(ss)es, pl. Gü’sse, 1. (Gießen)
liešana, f.; lējiens, m.; fig. wie aus
einem -(ss)e, kā no viena gabala; 2.
(heftiger Regen) gāziens, m.
Guß’eisen, n. čuguns, m.
Gufi’rēgen, m. stiprs lietus, lietus
gāziens, m.
Guß’wären, f. pl. čuguna preces, f. pl.
gūt, I. adj. (comp, bes’ser, sup. der
be-st’e) 1. labs; -e Gesundheit, laba
veselība; er hat -e Tage, viņam klājas
labi; wozu ist das kam tas der?
zur -en Stunde, paša laika; -en Tag!
labdien! -en Morgen! labrīt!-en Abend!
labvakar! -e Nacht! ar labu nakti!
-Heil! sveiks! es ist so - als geschehen,
tas tik labi kā padarīts; zum -en
wenden, vērst par labu; fam. was bringen
Sie G-es? ko Jūs man laba teiksit?
fam. des G-en zuviel tun, neieturēt
mēru; ich wünsche Ihnen alles G-e,
es Jums novēlu visu labu; 2.
(freundlich gesinnt) labvēlīgs; (jemm.) - sein,
mīlēt (kādu), ieredzēt (kādu); II. adv.
labi; ■» gehen, labi klāties; - ablaufen,
labi nobeigties.
Gūt, n. -es, pl. Gü’ter, 1. (Besitztum)
īpašums, m.; das höchste augstākā
manta; fremdes sveša manta;
gestohlenes zagtas lietas; die irdir
sehen Güter, pasaules mantas; - und
Blut, manta un dzīvība; Hab’ und
-verlieren, pazaudēt visu mantu od.
visu rocību; 2. (Landgut) muiža, f.;
auf seinem -e leben, dzīvot savā
muižā; 3. (Ware) prece, f.
Gūt’achten, n. -s, pl. atzinums, m.
gūt’ārtig, adj. 1. (von Krankheiten)
viegls; 2. (von Kindern) labas dabas-;
(gutmütig) labsirdīgs.
Gūt’ārtigkeit, f. 1. (von Krankheiten)
vieglums, m.; nebīstamība, f.; 2. (von
Kindern) laba daba; (Gutmütigkeit)
labsirdība, f.; labsirdīgums, m.
Güt’chen, n. -s, pl. muižiņa.
Gūt’dūnken, n. -s, par labu atzīšana, f.;
nach Ihrem kā Jums tīk, pēc Jūsu
prāta.
Gü’te, f. 1. labums, m.; 2.
sirdslēnī-gums, m.: (Gutmütigkeit) labsirdība,
f.; (Wohlwollen) labvēlība, f.; die
-Gottes, Dieva žēlastība, f.; Herr, du
meine -! ak, žēlīgais Dievs! haben
Sie die mir zu sagen, esiet tik laipni
un pasakait man.
Güterbahnhof, m. preču stacija, f.
-ge-meinschaft, f. mantas kopība, f.
-wägen, m. preču vagons, m. -zug, m.
preču vilciens, m.
gutgelaunt, labā omā.
Gūt’hāben, n. sein » bei mir beträgt
noch hundert Lat, viņam no manis vēl
nākas simts latu.
güt’heißen, v. a. (v. heißen) atzīt par
labu.
Güt’heißung, f. par labu atzīšana, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
