Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - gutherzig ... - H
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
254 gutherzig
gūt’herzig, adj. labsirdīgs; -er Mensch,
labsirdīgs cilvēks, m.
Gūt’herzigkeit, f. labsirdīgums, m.
gü’tig, I. adj. lēnīgs, (liebenswürdig)
laipns,- (gnädig) žēlīgs; (gefällig)
iztapīgs; seien Sie so ->, mir zu sagen,
esiet tik laipni un sakait man; mit
Ihrer -en Erlaubnis, ar Jūsu laipno
atļauju; II. adv. laipni, ar laipnību,
Jgnädig) žēlīgi,
gut’machen, v. a. wieder izlabot,
gūt’meinend, adj. labvēlīgs.
Gūt’mūtigkeit, f. labsirdība, f.;
labsirdīgums, m.
Gūts’besitzer, m. od. -herr, m. muižas
īpašnieks, m.
gutschreiben, v. a. (v. schreiben) (jemm.
etw.) norakstīt (kādam ko) par labu.
Güts’||felder, pl. muižas lauki, m. pl.
-herr, m. muižas kungs, m. -herrin,
f. muižas kundze, f. -herrschaft, f.
muižas īpašnieki, m. pl.; kungi, m. pl.
-Verwaltung, f. muižas valde, f.
Gūt’tāt, f. labs darbs,
gūt’tūn, v. n. (v. tun) 1. (nützen) derēt;
2. (artig sein) būt rātnam,
gutturāl’, adj. rīkles-,
güt’willig, I. adj. labprātīgs; II. adv. ar
labu prātu.
Güt’willigkeit, f. labprātība, f.; labprā-
tīgums, m.
Gymnasiäl’j’bildung, f. ģimnāzijās
izglītība, f. -direktor, m. ģimnāzijās
direktors, m.
Gymnasiast’, m. -en, pl. -en,
ģimnāzists, m.
Gymnä’sium, n. -s, pl. -sien, ģimnāzijā, f.
Gymnast’ik, f. ģimnastika, f.
(vingrošanas māksla).
H.
Haar, n. -(e)s, pl. -e, (Haupthaar des
Menschen) mati, m. pl.; (einzelnes)
mats, m.; (an den übrigen
Körperteilen des Menschen u. von Tieren)
spalva, f.; (im Schweife u. in der
Mähne der Tiere) astri, m. pl.; (die
Borsten der Schweine) sari m. pl.;
(einzeln) sars, m.; (die zarten
Fäser-chen an Blättern, Früchten etc.)
pūciņas f. pl.; mit fliegendem ar
vaļējiem matiem; der Fuchs hat
rotes lapsai sarkana spalva; sich das
- machen, uzpost matus; fig. sich in
den -en liegen, plēsties, dzīvot naidā.
Haar’I!aufsatz, m. matu rota, f.; matu
uzposums, m. -band, n. matu lente, f.
-breit, n. -s, mata platums, m. -bürste,
f. matu suka, f.
— haben
haa’ren, v. refl. sich mest spalvas,,
zaudēt matus; mein Pelz haart,
manam kažokam izkrīt spalvas.
Haa’ren, n. -s, spalvas mešana, f.
haar’fein, adj. 1. smalks kā mats, mata
smalkumā; 2. fig. (scharfsinnig) ļoti
smalks.
Haarflechte, f. bize, f.; pīne, f.
haa’rig, adj. 1. matains; (zottig)
pinkains; (von Tieren) spalvains;
(borstig) sarains; 2. fam. (frech)
bezkaunīgs.
Haar’||krankheit, f. matu slimība, f.
-locke, f. sproga, f.; cirta, f. deicu
sprodziņa, f.; cirtiņa, f.
haar’lös, adj. bezmatu-; (kahl) pliks,,
(kahlköpfig) plikgalvīgs; «. werden,,
zaudēt matus.
Haar’||nädel, f. matadata, f. -netz, n.
matu tīkliņš, m. -öl, n. mateļļa, f.
haar’scharf, I. adj. 1. (sehr scharf) ļoti
ass; 2. fig. (sehr fein) ļoti smalks;
II. adv. (etw.) - nachweisen, pierādīt
(ko) visai smalki.
Haar’|ļ Scheitel, m. matu celiņš, m. -sieb,,
n. astru siets, m.; astru sietiņš, m.
-spalter, m. matu skaldītājs, m.; sī~
kumnieks, m.; pedants, m.
-spalterei,-f. matu skaldīšana, f.
haar’sträubend, adj. šausmīgs.
Haar’wuchs, m. (Wachsen der Haare)
matu augšana, f.
Hä’be, f. manta, f.; mein Hab’ und
Gut, visa mana manta, auch visa mana
bagātība (od. nabadzība),
hā’ben, I. v. a. (hā’be, hast, hat; hat’te;
gehabt’) 1. (besitzen, wird meist durch
die dritte Person von būt gegeben)
ich habe rote Haare, man (ir) sarkani
mati; ich hatte viel Geld, man bija
daudz naudas; ich habe Hunger, man
gribas ēst; ich habe Durst, man
gribas dzert; er hat einen Brief zu
schreiben, viņam jāraksta vēstule; ich
habe es hier gut, še man labi; •»
wollen, gribēt, prasīt; nicht ~ wollen,
negribēt, aizliegt; ich habe nichts
dagegen, man tur nekas nav pretim;
das - wir davon! tik nu bija! das
ist überall zu tas visur dabūjams;
das hat nichts auf sich od. nichts zu
sagen, tas neko nenozīmē; « Sie
Dank! es Jums pateicos! acht
uzmanīt; 2. (als Hilfszeitwort) būt; wir
» gehört, mēs esam dzirdējuši; wir ~
soeben gehört, mēs nupat dzirdējām;
II. v. imp. es hat keine Eile, nav ko
steigties; es hat keine Gefahr, nav ko
bīties; III. v. refl. sich fam.
izturēties, uzvesties.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
