Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - L - Lassen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
326 Lassen — Laube
iet, kā iedams; - Sie mich nur machen,
atļaujiet tikai man rīkoties; 3. in
einem Zustande belassen, (nichts daran
ändern) atstāt; ich habe die Sache so
gelassen, wie ich sie gefunden habe,
es to lietu atstāju, kādu atradu; die
Tür offen atstāt durvis vaļā; (jemn.)
in Ruhe «, atstāt (kādu) mierā; 4.
(zurücklassen) atstāt, pamest; er hat
seine Kinder zu Hause gelassen^ viņš
atstājis (od. pametis) bērnus majas; die
Diebe haben uns nichts (übrig)
gelassen, zagļi mums nav it nekā atstājuši;
5. (unterlassen) (etw.) atmest (ko);
er kann das Trinken nicht viņš
nevar atmest dzeršanu; 6. (unterbringen)
ievietot; er weiß seine Gäste nicht
zu viņš nezina, kur likt savus
viesus; 7. (von sich geben) dot;
(losgelassen) palaist vaļā; sein Leben
ziedot dzīvību; aus den Händen izlaist
no rokām; nicht aus den Augen »,
paturēt acīs; Wasser ūdeni nolaist,
mīzt; Blut <*, zaudēt asinis; II. v. n.
(ablassen) von seiner Meinung nicht
palikt pie savām domām, aizstāvēt
savus uzskatus; III. v. refl. sich vor
Freude nicht zu - wissen, nezināt aiz
prieka kur dēties.
Las’sen, n. -s, sein Tun und viņa
izturēšanās.
Laß’heit, f. 1. (Müdigkeit) gurdenums,
m.; 2. (Nachlässigkeit) nolaidība, f.
läs’sig, I. adj. kūtrs; (nachlässig)
nolaidīgs; II. adv. kūtri, nolaidīgi.
Läs’sigkeit, f. v. Laßheit.
Las’so, m. od. n. -s, pl. -s, laso, m.
(metamā cilpa).
läßt v. lassen.
Last, f. pl. -en, (Bürde) nasta, f.;
(drückende Last) slogs, m.; zur -
liegen od. fallen, būt (kādam) par nastu.
last’en, v. n. grūti nospiest; die Schuld
lastet auf ihm, viņš vainīgs.
last’enfrei, adj. beznodokļu-, no
nodokļiem brīvs.
Laster, n. -s, pl. », netikums, m.
Läst’erer, m. -s, pl. zaimotājs, m.
last’erhaft, adj. netikls, nekrietns.
Lasterhaftigkeit, f. netiklība, f.;
ne-tiklums, m.
Läst’ermaul, n. fam. mēlnesis, m.;
zaimotājs, m.
läst’ern, I. v. a. gānīt; Gott zaimot
Dievu; II. v. n. aprunāt, apmelot.
Läst’ern, n. -s, gānīšana, f.; zaimošana, f.
Lāst’erļļrēde, f. gānīšanās, f. zaimu vārdi,
m. pl. -schrift, f. ķengāšanas raksts, m.
Last’erung, f. pl. -en, gānīšana, f.;
(Gotteslästerung) Dieva zaimošana, f.
last’ervoll, adj. netikls.
Lāst’erzunge, f. ļauna mēle.
Last’||ēsel, m. nastu nesējs ēzelis, m.
-fuhrmann, m. vezumnieks, m.
läst’ig, adj. (beschwerlich) grūts, grūti
panesams; (unbequem) neērts; ein -er
Mensch, garlaicīgs cilvēks; (jemm.)
-werden, apgrūtināt (kādu).
Lästigkeit, f. kuģa kravas smagums, m.
Lästigkeit, f. grūtība, f.; neērtība, f.;
nepatīkamība, f.
Last’ļļpfērd, n. nastu nesējs zirgs;
vezuma zirgs, m. -schiff, n. transporta
kuģis, m. -tier, n. nastu nesējs lops, m.
-träger, m. nastu nesējs, m. -wägen,
m. vezuma rati, m. pl.
Last’ing, m. -s, pl. -s, lastiņš, m. (drāna).
Lasūr’, m. -s, pl. -e, lazūrs, m. (zils
akmens).
Lasūr’, f. pl. -en, 1. zilgme, f.; 2.
(Glasur) glazūra, f.
lasziv’, adj. miesas kārīgs; nešķīsts.
Lat, m. lats, m. (naudas vienība Latvijas
brīvvalstī), vācu vai. nelokāms vārds.
Latein’, n. -s, latīņu valoda, f.; fig. mit
seinem - zu Ende sein, būt galā ar
savām zināšanām,
latei’nisch, adj. latīņu-, latīnisks; die -e
Kirche, katoļu baznīca, f.; L- lernen,
mācīties latīņu valodu,
latent’, adj. latents, slēpts.
Laterne, f. pl. -n, laterna, f.;
vējlukturis, m.; gaismeklis, m.
Laternenanzünder, m. laternu
aizdedzi-nātājs, m.
Latifun’dium, n. -(s), pl. -dien, latifun-
dija, f. (liels grunts īpašums).
Lāt’sche, f. pl. -n, fam. 1.
(niedergetretener Schuh) nomīta kurpe; 2.
(schmutziges Weib) slampa, f.
lāt’schen, v. n. fam. vilkties, lumpačot.
lāt’schig, adj. fam. 1. neveikls; 2.
(schmutzig) slampains.
Lat’te, f. pl. -n, lata, f.; kārts, f.
lat’ten, v. a. apkāršot, latāt.
Lat’tenļļnāgel, m. kāršu nagla, f.
-verschlag, m. lakšu aizgalda, f. -zäun, m.
kāršu žogs, m.
Lat’tich, m. -s, latukas, f. pl.
Latz, m. -es, pl. -e, 1. (Brustlatz) ņieburs,
m.; 2. (Hosenlatz) ķīlis, m.
lau, adj. 1. remdens; -er Wind, maigs
vējš; - werden, drusku atdzist; -
werden lassen, atremdināt.
Laub, n. -es, (koka) lapas, f. pl. -baum,
m. lapu koks, m.
laub’bekrānzt, adj. lapām vainagots.
Laub’dach, n. lapu apjums, m.;
salapo-jums, m.
Lau’be, f. pl. -n, (im Garten) lapene, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
