Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Völkerbeschreibung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Völkerbeschreibung — Vollender
613
Vö’lkerj|beschreibung, f. etnogrāfijā, f.
-krieg, m. tautu kaŗš. -kunde, f. od.
-lehre, f. etnoloģija, f.; tautu zinātne,
f. -recht, n. starptautiskas tiesības,
tautu tiesības, f. pl.
Völ’ker schlacht, f. tautu kauja, f.;
Leip-cigas kauja, f. (1813. g.). -Wanderung,
f. tautu staigāšana, f.
volk’reich, adj. biezi apdzīvots; eine -e
Versammlung, stipri apmeklēta
sapulce.
Volks’ļļāberglaube, m. ļaužu māņticība,
f. -abstimmung, f. tautas nobalsojums,
m. -anwalt, m. tautas aizstāvis, m.
-aufklārung, f. tautas apgaismošana, f.
-auflauf, m. ļaužu saplūdums, m.; ļaužu
drūzma, f. -aufruhr, m. od. -aufstand,
m. tautas sacelšanās, f.; ļaužu dumpis,
m. -aufwiegler, m. ļaužu musinātājs, m.
-ausgäbe, f. tautas izdevums, m.
-brauch, m. tautas paraža, f. -dichter,
m. tautas dzejnieks, m. -dichtung, f.
tautas dzeja, f. -ēpos, n. tautas eposs,
m. -feind, m. tautas naidnieks, m.
volksfeindlich, adj. tautai naidīgs.
Volks’ļļfest, n. tautas svētki, m. pl.; ļaužu
svētki, m. pl. -freiheit, f. tautas
brīvība, f. -fiihrer, m. tautas vadonis, m.
-gemeinschaft, f. tautas kopības izjūta,
f. -genösse, m. tautietis, m. -gesang, m.
tautas dziedāšana, f.; (Volkslied)
tautas dziesma, f. -gewühl, n. ļaužu
drūzma, f. -glaube, m. ļaužu ticība, f.
-herr-schaft, f. tautas valdība, f.;
demokrātijā. -küche, f. ļaužu virtuve, f. -lēben,
n. ļaužu dzīve, f. -lehrer, m. tautas
skolotājs, m.; tautskolotājs, m. -liebe,
f. tautas mīlestība, f. -lied, n. tautas
dziesma, f. -mann, m. tautas vīrs, m.;
atklātības darbinieks, m. -märchen, n.
tautas pasaka, f. -masse, f. ļaužu pūlis,
m.
volks’mäßig, adj. viegli saprotams.
Volks’ļļmeinung, f. ļaužu od. atklātības
domas, f. pl. -melodie, f. tautas
melodija, f. -menge, f. ļaužu drūzma, f.,
auch ļaužu pūlis, m. -partei, f. tautas
partija, f. -poesie, f. tautas dzeja, f.
-rēdner, m. tautas runātājs, m. -sāge,
f. tautas teika, f. -schūle, f. tautskola,
f.; pamatskola, f. -spräche, f. ļaužu
valoda, f. -stamm, m. cilts, f. -stimme,
f. tautas balss, f. -tracht, f. tautas
apģērbs, m. -tūm, n. -(e)s, tautība, f.
volkstümlich, adj. 1. (beim Volke
beliebt) iecienīts; 2. (national) tautisks.
Volkstümlichkeit, f. 1. (Beliebtheit
beim Volke) populāritāte, f.; 2.
(Nationalcharakter) tautiskums, m.
Volks’||Versammlung, f. tautas sapulce, f.;
ļaužu sapulce, f. -vertrēter, m. tautas
vietnieks, m. -Wirtschaft, f.
tautsaimniecība, f.
volkswirtschaftlich, adj.
tautsaimniecisks, tautsaimniecības-.
Volkszählung, f. tautas od. ļaužu
skaitīšana, f.
voll, I. adv. 1. (gefüllt) pilns; war es
~ im Theater? vai teātris bija pilns?
das Theater war gedrängt teātris
bija pilnum pilns od. pilns kā
piebāzts; er hat alle Hände ~ zu tun,
viņam visas rokas pilnas darba; er ist
-er Schulden, viņam parādu līdz
ausīm; das Maß ~ machen, piepildīt
mēru; ~ pfropfen, piebāzt pilnu; sich
den Magen - pfropfen, piebāzt sev
vēderu; 2. fam. (betrunken) piedzēries,
piesūcies; 3. fig. (ganz) pilns, viss,
vesels; (vollständig) pilnīgs; die -e
Summe, visu summu; ein -es Jahr,
vesels gads; man nimmt dieses Geld
nicht für šo naudu nejem par
pilnvērtīgu; 4. (rund) apaļš; ein -es
Gesicht, apaļš ģīmis; ein -er Busen,
pilnas od. apaļas krūtis; II. adv. pilnā
mērā; und ganz, pilnīgi,
voll’ährig, adj. vārpains, pilnām vārpām,
vollauf, adv. papilnam, bagātīgi; er hat
alles viņam visa papilnam; viņam
nekā netrūkst.
Voll’bārt, m. pilna bārda, liela bārda, f.
vollberechtigt, adj. pilntiesīgs.
Voll’berechtigung, f. pilntiesība, f.; piln-
tiesīgums, m.
Voll’blut, n. -(e)s, pl. -e, tīrasiņu zirgs,
vollblütig, adj. pilnasiņu-, pilnasinīgs.
Volf ||blütigkeit, f. pilnasinība, f.
-blūt-pfērd, n. v. Vollblut, -blūtrasse, f.
tīrasiņu suga, f.
vollbring’en, v. a. (v. bringen) (part. p.
vollbracht), (ausführen) izdarīt; (zu
Ende führen) pabeigt; ein Verbrechen
izdarīt noziegumu, noziegties;
(biblisch) es ist vollbracht, tas ir
piepildīts (besser: viss piepildīts).
Vollbring’er, m. izdarītājs, m.
Vollbrin’gung, f. (Ausführung)
izdarīšana, f.; (Vollendung) pabeigšana, f.
voll’||brüstig, adj. pilnkrūšu-, pilnām
krūtīm. -bürtig, adj. pilndzimuma-;
asins-radniecisks.
Voll’dampf, m. mit ar pilnu tvaika
spēku.
vollen’den, I. v. a. pabeigt, galā vest;
eine vollendete Tatsache, noticis fakts;
II. v. refl. sich piepildīties.
Vollen’der, m. -s, pl. pabeidzējs, m.;
(Christus) piepildītājs, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
