Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Wechselmakler ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Wechselmakler — Wegestein
633
(Aufgeld beim Wechseln) mainīšanas
nauda, f.
Wech’selmäkler, m. vekseļu mākleris, m.
wechseln, I. v. n. 1. (umwechseln) ein
Geldstück mainīt (mīt) od. izmainīt
(izmīt) naudas gabalu; 2. (mit
anderem vertauschen) samainīt; die
Kleider pārģērbties; die Pferde
pārjūgt zirgus; die Farbe (erröten)
nosarkt; (erbleichen) nobālēt; 3.
(austauschen) izmainīt; Kugeln šauties;
Plätze pārsēsties; Zähne «■, dabūt
jaunus zobus; Briefe sarakstīties;
(mit jemm.) Worte runāt od. rāties
(ar kādu); ohne viel Worte zu <*, bez
daudz vārdiem; zornige Blicke «,
dusmīgi saskatīties; II. v. n. 1. mainīties,
pārvērsties; 2. (von der Stimme)
pārvērsties; 3. (von Wilde) atlēkt; 4. (sich
ablösen) atvietoties.
Wech’seln, n. -s, 1. (Veränderung)
mainīšana, f.; pārmainīšana, f.; 2. (Tausch)
maiņa, f.; 3. (von der Stimme)
pārvēršanās, f.
Wech’sel||nehmer, m. vekseļu piejēmējs,
m. -Ordnung, f. vekseļu nolikumi, m.
pl. -platz, m. maiņas vieta, f. -rēde, f.
dialogs, m. -reime, m. pl. maiņu
atskaņas, f. pl.
wechselseitig, I. adj. savstarpējs;
sav-starpīgs; II. adv. savā starpā,
savstar-Pīgi-
Wech’selseitigkeit, f. savstarpīgums, m.
Wechselstube, f. (naudas) mainītava, f.
wech’sel||voll, adj. mainīgs, dažāds,
-weise, adv. 1. (abwechselnd) pārmaiņus,
pamīšus; 2. (gegenseitig) savstarpīgi.
Wechselwirkung, f. savstarpēja
iedarbība, f.; mijiedarbība, f.
Wechsler, m. -s, pl. mainītājs, m.
-laden, m. naudas mainītava, f.
Weck, m. -(e)s, pl. -e od. Weck’e, f.
pl. -n od. Weck’en, m. -s, pl. veģis,
m.; dem. veģītis, m.
weck’en, v. a. modināt; celt augšā.
Weck’er, m. -s, pl. «., 1. modinātājs, m.;
2. (Uhr) modinātājs pulkstenis, m. -uhr,
f. modinātājs pulkstenis, m.
Wē’da v. Veda.
Wē’del, m. -s, pl. *, 1. vēdināmais,
vēdeklis, m.; (Fliegenwedel) mušu
aizdzenamais; (Sprengwedel) slaceklis, m.;
2. (Schwanz) aste, f.
wē’deln, v. n. vēcināt; mit dem
Schwänze luncināt asti.
wē’der, conj. ne; er hat ~ Verwandte
noch Freunde, viņam nav ne radu, ne
(od. nedz) draugu.
rēg, m. -(e)s, pl. -e, 1. ceļš, m.; dem.
celiņš, m.; (Landstraße) lielceļš, m.;
der - nach Riga, ceļš uz Rīgu; drei
Meilen -es, trīs jūdzes; am -e,
ceļmalā; auf halbem -e, pusceļā; fig. auf
krummen -en, pa netaisniem ceļiem;
fig. (jemm.) Hindernisse in den -
legen, likt (kādam) šķēršļus ceļā; fig.
gehen Sie Ihrer -e! ejiet projām; ejiet
ratā! fig. den « alles Fleisches gehen,
nomirt; fig. er steht mir immer im -e,
viņš man vienmēr ceļā; 2. fig. (Mittel)
līdzeklis, m.; ceļš, m.; auf
gesetzlichem -e, likuma ceļā; auf dem -e der
Güte od. auf gütlichem -e, izlīgstot ar
labu; auf indirektem -e, netieši.
weg, adv. (fort) projām; (abwesend) nost;
das Buch ist grāmata pagalam;
-da! nost no ceļa; - mit diesen
Gedanken! nost ar šīm domām! velti par
to domāt.
(Man vergleiche auch die mit fort
anfangenden Wörter.)
weg’|[arbeiten, v. a. dabūt nost, nodabūt,
-ätzen, v. a. nokodināt, -bleiben,
neatnākt, iztrūkt, -blicken, v. n. novērst
acis. -dürfen, v. n. (v. dürfen) drīkstēt
aiziet.
Wē’ge||amt, n. ceļu valde, f. -aufsēher,
m. ceļu uzraugs, m.; ceļu pārlūks, m.
-bau, m. ceļu taisīšana, f. -distel, f.
baltais dadzis, m. -dorn, m. kazeņu
koks, m.; krūklis, m. -geld, n. ceļa
nauda, f.
weg’eilen, v. n. steigties projām,
aizsteigties.
Wē’gelāgerer, m. -s, pl. laupītājs, m.
Wē’ge||messer, m. ceļa mērījamais, m.
-messung, f. ceļa mērīšana, f.
wē’gen, prp. (mit dem Genetiv) pēc, dēļ,
labad; (mit Rücksicht auf) ievērojot
(ko); des Krieges, kaŗa dēļ; seiner
guten Aufführung ievērojot viņa
labo uzvešanos; seiner Verdienste
ievērojot viņa nopelnus; von Amts
dienesta uzdevumā; von Rechts
likuma vārdā; fig. pēc labas tiesas.
Wē’gerich, m. -s, ceļmalīte, f.;
ceļmallapa, f.
Wē’ge||sāule, f. ceļa stabs, m.;
(Kilome-terpfosten) kilometru stabs, m.
-scheide, f. ceļa jūtis, f. pl. -senf, m. (Bot.)
pērkones, f. pl.
weg’essen, v. a. (v. essen) 1. alles
visu apēst; 2. fam. einen Kollegen «,
izvadīt biedru ar mielastu.
Wē’gestein, m. robežu akmens, m.;
(Meilenstein) jūdzes zīme, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
