Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - wegfahren ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
634
wegfahren — wegwischen
wēg’fahren, I. v. a. (v. fahren) vest
projām, aizvest; II. v. n. braukt projām,
aizbraukt; (über etw.) braukt (kam)
pāri.
Weg’fall, m. atkrišana, f.; in bringen,
atmest, atcelt, iznīcināt; in «. kommen,
atkrist, vairs nenotikt.
wegf||fallen, v. n. (v. fallen) 1. nokrist;
2. fig. (aufhören) beigties, atkrist;
(abgeschafft werden) tikt atmestam, tikt
izlaistam; (nicht mehr stattfinden) vairs
nenotikt; diese Einnahme fällt jetzt
weg, šis ienākums tagad atkrīt (od. šī
ienākuma turpmāk vairs nebūs); diese
Wörter können šos vārdus var
izlaist (od. atmest), -fließen, v. n, (v.
fließen) tecēt projām, aiztecēt,
-fressen, v. a. (v. fressen) noēst, apēst,
aprīt. -führen, v. a. aizvest.
Weg’gang, m. (Abreise) aizceļošana;
(Fortgehen) aiziešana, f.; bei seinem
-e, viņam aizejot od. viņam ārā ejot.
weg’gēben, v. a. (v. geben) dot projām,
-gēhen, v. n. (v. gehen) 1. aiziet;
(abreisen) aizceļot; (hinausgehen) iet ārā;
von seinem Platze atstāt savu vietu;
2. (von Waren) tikt pārdotam; diese
Waren gehen leicht weg, šīs preces
viegli pārdodamas.
Weg’gēhen, n. (Abreise) aizceļošana, f.;
(Fortgehen) aiziešana, f.; beim
aizejot, ārā ejot.
weg’||gießen, v. a. (v. gießen) atliet;
izliet. -hāben, v. a. (v. haben) 1. būt
dabūjušam; būt sagrābušam; er hat
seinen Lohn weg, viņš dabūjis, ko
pelnījis; 2. fig. pamatīgi zināt; būt
sapratušam. -kommen, v. n. (v.
kommen) 1. tikt projām, aiziet; fig. er ist
gut dabei weggekommen, viņš pie tam
labi izsprucis cauri; fig. er wird
schlecht dabei viņam tur lāgā
neveiksies; 2. (verloren gehen) pazust,
noklīst; meine Uhr ist mir
weggekommen, man pulkstenis pagalam, -lassen,
v. a. (v. lassen) 1. (weggehen lassen)
laist projām; 2. (auslassen) izlaist,
atlaist.
Weg’lassung, f. pl. -en, izlaidums, m.
weglaufen, v. n. (v. laufen) skriet
projām, aizskriet; izmukt.
Weglaufen, n. -s, aizskriešana, f.
weg’ jļlēgen, v. a. likt nost, likt pie
malas, nolikt, noglabāt, -leugnen, v. a.
noliegt, -locken, v. a. aizvilināt.
Weg’nahme, f. nojemšana, f.; (von
Waren) konfiskācija, f.; (Eroberung)
iekaŗošana, f.
weg’nehmen, v. a. (v. nehmen) nojemt,
atjemt; Waren konfiscēt preces;
(jemn.) von der Schule jemt (kādu)
no skolas ārā; das würde mir zuviel
Zeit tas man atjemtu par daudz
laika.
Weg’nehmen, n. v. Wegnahme,
weg’||packen, I. v. a. nolikt (veļu); II.
v. refl. sich fam. aiziet, aizčāpāt.
Weg’räumung, f. 1. nokopšana, f.; 2. fig.
novēršana, f.
weg’||reisen, v. n. ceļot projām, aizceļot,
-reißen, v. a. (v. reißen) raut nost,
noraut; ein Haus noārdīt namu.
-reiten, v. n. (v. reiten) jāt projām,
aizjāt.
weg’sam, adj. ērti staigājams, braucams,
weg’||saugen, v. a. nosūkt, -schāben, v.
a. nokasīt; nodrāzt, -schaffen, v. a.
aizgādāt; aiznest, aizvest.
Weg’schaffung, f. aizgādāšana, f.
weg’||scharren, v. a. nokašņāt.
-schaufeln, v. a. nojemt ar lāpstu, norakt,
-schleichen, v. n. (v. schleichen) v. refl.
(sich) vilkties projām, aizvilkties,
-schleifen, v. a. (v. schleifen) 1.
aizvilkt; 2. noslīpēt, -schleppen, v. a.
aiznest, -schleudern, v. a. 1. aizmest;
2. fig. izšķērdēt, izsvaidīt.
Weg’schneiden, n. nogriešana, f.
weg’sein, v. n. (v. sein) nebūt klāt; būt
projām, -senden, v. a. (v. senden)
aizsūtīt. -sollen, v. n. er soll weg, viņam
jāiet (od. jāceļo) projām, -sprengen,
I. v. a. spridzināt nost, nospridzināt;
II. v. n. aizauļot. springen, v. n. (v.
springen) doties projām lēkšus,
-spülen, v. a. aizskalot.
Wög’||ströh, n. (Bot.) vīrcele, f. -zehrung,
f. ceļa maize, f.; ceļa nauda, f.
weg’weisen, v, a. (v. weisen) aizraidīt,
nepie jemt.
Wög’weiser, m. 1. (Führer) ceļvedis, m.;
vedējs, m.; 2. (an Landstraßen) ceļa
rādītājs, m.
weg’wenden, I. v. a. (v. wenden)
novērst; II. v.’ refl. sich novērsties,
weg’werfen, I. ’v? a. (v. werfen)
aizsviest, atsviest; einen Buchstaben
atmest od. izlaist burtu; dieses Geld
ist so gut wie weggeworfen, šī nauda
tikpat kā zemē nosviesta; II. v. refl.
sich «., sevi pazemot, sevi necienīt,
atdot savu godu par naudu,
weg’werfend, I. adj. nicinošs, nicīgs; II.
adv. ar nicināšanu, nicīgi.
Weg’werfung, f. 1. atmešana, f.; 2.
fig. (Geringschätzung) nicināšana, f.
weg’||wischen, v. a. noslaucīt, -wollen,
v. n. (v. wollen) gribēt tikt projām,
-wünschen, v. refl. sich vēlēties būt
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
