- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
655

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Wohlklang ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

Wohlklang — Wolle

655

Wohl’klang, m. saskaņa, f.; labskaņa, f.
wohl’klingend, adj. labskanīgs.
Wohl’||laut v. -klang, -lēben, n. pārtikusi
dzīve.

wohl’j|meinend, adj. labi domāts,
-riechend, adj. smaržīgs, -schmeckend, adj.
garžīgs.

Wohl’||sein, n. veselība, f.; auf Ihr
uz Jūsu veselību! -stand, m.
labklājība, f. -täter, m. labdaris, m. -täterin,
f. labdare, f.
wohl’tätig, adj. labdarīgs; (barmherzig)

žēlsirdīgs.
Wohl’tätigkeit, f. labdarība, f.
Wohl’tätigkeits|| anstatt, f. labdarības
iestāde, f. -konzert, n. koncerts
labdarības nolūkiem, -verein, m. labdarības
biedrība. -Vorstellung, f. izrāde
labdarības nolūkiem,
wohl’tuend, adj. 1. (angenehm) patīkams;

2. (wohltätig) labdarīgs,
wohl’tün, v. n. (v. tun) 1. (angenehm
sein) būt patīkamam; das tut einem
wohl, tas iet pie sirds; 2. (gut
handeln) darīt labi; 3. (Wohltaten
erweisen) darīt labu.
wohl’||überlegt, adj. labi pārdomāts,
-verdient, adj. pilnam pelnīts.
Wohl’verleih, m. (Bot.) trūkuma zāles,
f. pl.

wohl’||verstanden, adj. labi saprotams;
(wisse) saproti, -verwahrt, adj. labi
uzglabāts, -weislich, adv. gudrā kārtā,
ļoti gudri, -wollen, v. n. (jemm.)
turēt labu prātu (uz kādu), izturēties
labvēlīgi (pret kādu).
Wohl’wollen, n. -s, labvēlība, f.
wohl’wollend, adj. labvēlīgs,
wohn’bär, adj. apdzīvojams,
woh’nen, v. n. dzīvot, mājot, mist.
Woh’nen, n. -s, dzīvošana, f.
Wohn’gebäude, n. dzīvojamā ēka, f.
wohn’haft, adj. uz dzīvi apmeties; er ist

in Riga viņš dzīvo Rīgā.
Wohn’haus, n. dzīvojamā ēka; māja, f.
wohn’lich, I. adj. ērts, patīkams, mājīgs;
II. adv. sich - niederlassen, apmesties
uz dzīvi.
Wohn’lichkeit, f. ērtums, m.
Wohn’||ort, m. dzīves vieta, f. -sitz,
mājoklis, m.; miteklis, m.; seinen -
aufschlagen, apmesties uz dzīvi; keinen
festen «. haben, nedzīvot nekur uz
vietas. -Stätte, f. v. -ort. -stūbe, f.
dzīvojamā istaba.
Woh’nung, f. pl. -en, dzīvoklis, m.;
dem. dzīvoklītis, m.; freie brīvs
dzīvoklis; er hat eine eigene viņam
pašam savs dzīvoklis.

Woh’nungsgeldzüschuß, m. dzīvokļa
papildu nauda, f.
woh’nungslös, adj. bezdzīvokļa-,
Woh’nungs||mangel, m. od. -not, f.
dzīvokļu trūkums, m. -Veränderung, f. od.
-Wechsel, m. dzīvokļa maiņa, f.
Wohn’zimmer, n. dzīvojamā istaba, f.
wöl’ben, I. v. a. spraišļot, velvēt; II. v.

refl. sich spraišļoties, velvēties.
Wöl’bung, f. pl. -en, (Gewölbe) velves,
f. pl.; spraišļi, m. pl.; (Bauchung)
iz-cilums, m.

Wolf, m. -(e)s, pl. Wöl’fe, 1. vilks, m.;
dem. vilciņš, m.; ein junger
vilcēns, m.; fig. ein in Schafskleidern,
vilks avju drēbēs; prv. mit den
Wölfen muß man heulen, starp vilkiem
jākauc; prv. wenn man vom -e spricht,
so ist er nicht weit, te par vilku runā,
te vilks klāt; 2. (Verletzung zwischen
den Beinen) jēlums, m.; sich einen ~
laufen, skriet, kamēr dabū jēlas kājas;
3. (Sternbild) Vilks, m.
Wöl’fin, f. «., pl. -nen, vilku māte, f.
wöl’fisch, I. adj. vilka-, vilku-, vilkam

līdzīgs; II. adv. kā vilks.
Wolfs’||ärt, f. 1. vilku pasuga, f.; 2. vilka
daba. -balg, m. vilka āda, f. -bohne, f.
vilku pupa, f. -brūt, f. vilku dzimums,
-<m. -hunger, m. vilka izsalkums, m.;
fig. er hat einen wahren viņš rij kā
vilks, -kirsche, f. vilku ķezbere, f.
-kraut, n. pirmdzimtis, m. -milch, f. 1.
vilka piens, m.; 2. (Pflanze) pienene, f.
-würz, f. dzeltenā kurpīte, f.
Wölk’chen, n. -s, pl. mākonītis, f.
Wolke, f. pl. -n, mākonis, m.;
padebesis, m.; (meist pl.) padebeši;
(Lämmerwolken) aitiņas, f. pl.; mit -n bedeckt,
apmācies; die -n verziehen sich,
debesis noskaidrojas; die Sonne bricht
durch die -n, saule izspraužas caur
mākoņiem.

wöl’ken, v. refl. sich apmākties,
wol’kenärtig, adj. mākoņiem līdzīgs.
Wol’kenbruch, m. lietusgāze, f.
Wol’kenhimmel, m. 1. mākoņu debesis,

f. pl.; 2. apmākušās debesis,
wol’ken||leer od. -lös, adj. bezmākoņu-;

(heiter) skaidrs.
Wol’ken [I säule, f. padebešu stabs, m.

-Schieber, m. fam. mākoņu stūmējs, m.
wol’||kicht, adj. mākoņu-, mākoņiem
līdzīgs. -kig, adj. apmācies, mākoņains,
woll’ärtig, adj. vilnai līdzīgs.
Woll’bereiter, m. vilnas sagatavotājs, m.
Wol’le, f. vilna, f.; (kurze unter
längerer) pavilna, f.; dem. vilniņa, f.; fig.
in der «. sitzen, būt labi pārtikušam;

I in der - gefärbt, vilnā krāsots; fig.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0653.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free