Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - breathing ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
breathing
breathing ["briiSii]] n 1. elpošana; b. mask —
gāzmaska; 2. vēsma; 3. vai. aspirācija
breathing-space [’briiSiqspeis] n atelpa
breathless [’breGlis] a 1. bez elpas; aizelsies;
2. (par uzmanību) sasprindzināts; 3. (par
laiku) bezvēja-; (par ūdeni) nekustīgs;
4. nedzīvs
breathtaking fbreG.teikii]] a (elpu)
aizraujošs; satriecošs
breath-test [’breGtest] n pārbaude par
alkohola lietošanu (autovadītājiem)
bred sk. breed IT
breech [bri:t/] n mii. (šautenes, lielgabala)
stobra resgalis
breech-block [’briit/blok] n mii. aizslēgs
breeches [’bnt/iz] n pl 1. bikses līdz ceļiem;
2. sar. bikses; 0 to wear the b. — turēt vīru
zem tupeles
breech-loader [’bri:t/,lauda] n mii. pa stobra
resgali pielādējams lielgabals
breech-sight [’bri:t/sait] n mii. tēmēklis
breed [bri:d] I n (dzīvnieku) šķirne; suga; II
v (j). un p.p. bred [bred]) 1. (par
dzīvniekiem) dzemdēt; radīt; 2. audzēt
(lopus); 3. [iz]audzināt; 4. perināt (putnus);
5. vairoties; 6. radīt; izraisīt; 7.: born and
bred — dzimis un audzis
breeder [*bri:da] n 1. selekcionārs; audzētājs;
2. vaislinieks
breeding [’briidnj] n 1. (dzīvnieku, putnu)
vairošanās; 2. (lopu, stādu) audzēšana;
3. audzināšana; uzvedība; ill b. —
audzināšanas trūkums, neaudzinātība; man
of fine b. — labi audzināts cilvēks
breeze3 [bri:z] I n 1. viegls vējš, vēsma;
2. sar. strīds; 3. baumas; 4. jūrn. brīze; 0 in
a b. sl. — viegli, bez piepūles; to win a
competition iri a b. — viegli uzvarēt
sacensībās; to fan the ~s— darīt veltīgu
darbu; to shoot the b. sl. — pļāpāt, kulstīt
mēli; II v 1. vējot, vēsmot; 2. sar. darīt kaut
ko steigā (pavirši); <=> to b. in — ieskriet
negaidīti; to b up — (par vēju) pieņemties
spēkā
breezeb [bri:z] n dundurs
breezec [bri:z] n ogļu putekļi (gruži)
breezy [’bri:ziļ a 1. (par laiku) vējains;
2. dzīvs; jautrs
breloque [bre’lok] /; breloks
brethren sk. brother
breve [bri:v] n poligr. īsuma zīme, breve
brevet [’brevit] n mii. 1. dokuments par
paaugstinājumu dienesta pakāpē (bez algas
pielikuma); 2. paaugstinājums dienesta
pakāpē (bez algas pielikuma)
breviary [’briiviari] n 1. breviārs, katoļu
lūgsnu grāmata; 2. saīsināts izklāsts;
konspekts
brevier [bra’via] n poligr. petits
brevity [’brevati] n īsums
brew [bru:] I n brūvējums; II v 1. brūvēt
(alu); 2. jaukt, taisīt (punšu); uzliet (tēju);
3. perināt (strīdu u. tml.); 4. (par vētru,
negaisu) tuvoties; 0 drink as you have
~ed — ko sēsi, to pļausi
brewage [’bru:id3] n brūvējums
brewer [’bru:a] n aldaris
brewery [’bru:ari] n alus darītava
briar sk. brier
bribable [’braibabl] a uzpērkams,
piekukuļojams
bribe [braib] I n pārn. kukulis; II v 1. dot
kukuli, [pie]kukuļot; uzpirkt; 2. pierunāt;
ietekmēt
briber fbraiba] n kukuļdevējs
bribery [’braibari] n [pie]kukuļošana
bribetaker [’braib,teika] n kukuļņēmējs
bric-a-brac [’bnkabraek] n (senatnīgas)
greznumlietiņas
brick [bnk] I n 1. ķieģelis; 2. (ziepju u. tml.)
gabals; 3.: ~s (arī box of ~s)— rotaļu
klucīši; 4. (ari regular b.) sar. lāga zēns; 0
like a cat on hot ~s— kā uz karstām
oglēm; like a hundred (a thousand, a ton)
of ~s sar. — ar milzīgu spēku; to drop a
b. sar. — izturēties netaktiski; to have a
b. in one’s hat sl. — būt piedzērušam; to
hit the ~s amer. sl. — streikot; to make ~s
without straw— veltīgi pūlēties; II a
ķieģeļu-; 0 to beat (run) one’s head against
a b. wall sar. — ar pieri sienā skriet; HI v
celt no ķieģeļiem; ■=■ to b. in (up) —
aizmūrēt ar ķieģeļiem
brickbat [’bnkbaet] n 1. ķieģeļa gabals;
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
