Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - Entreißung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Entreißung — entschweben 175
Entrei’ßung, f. izraušana, f.; izrāvums,
m.
entrichten, v. a. eine Schuld
samaksāt parādu; einen Teil der Schuld
nomaksāt daļu no parāda.
Entrichtung, f. samaksāšana, f.;
samaksā jums, m.
entrie’geln, v. a. atbultēt,
entrin’den, v. a. nolobīt, nomizot,
entrin’nen, v. n. (v. rinnen) (part. p.
entron’nen) 1. (dahinfließen) aiztecēt,
(von der Zeit auch:) ātri aiziet; 2.
(entgehen) izsprukt; (entfliehen)
izbēgt; (der Gefahr, dem Tode)
izglābties.
Entrin’nen, n. izmukšana, f.; izbēgšana,
f.
entrollen, I. v. a. 1. (auseinanderrollen)
attīt; atritināt, atrotināt; 2. fig.
iztēlot; II. v. n. 1. (fortrollen) aizritēt;
2. (rollend entfallen) izkrist (no
rokām); 3. (von Tränen) ritēt,
entrück’en, v. a. aizvirzīt, atraut,
entriist’en, v. n. sakaitināt, sadusmot;
(über etw.) entrüstet sein, dusmoties
od. skaisties (par ko); II. v. refl. sich
saskaisties, sadusmoties.
Entrüst’ung, f. saskaišanās, f.; (Unwille)
īgnums, m.; sašutums, m.
ent’sāgen, v. a. atsacīties; der Welt
atsacīties no pasaules; dem Trünke
atmest dzeršanu.
Ent’sāgung, f. «., pl. -en, atsacīšanās, f.
Entsatz’, m. 1. (cietokšņa) atbrīvojums,
m.; die Festung hatte auf keinen » zu
hoffen, cietoksnis nevarēja cerēt, ka
viņu atsvabinās no ielenkšanas; 2.
(Hülfsheer) palīga kaŗapulki, m. pl.
entschä’digen, I. v. a. (jemn. für etw.)
atlīdzināt (kādam ko); II. v. refl. sich
für etw. izlīdzināt zaudējumu; sich
(durch etw.) atdabūt atpakaļ (ar ko).
Entschädigung, f. atlīdzināšana, f.;
atlīdzinājums, m.; atlīdzība, f.; (Ersatz)
atvieto jums, m.
Entschädigungssumme, f. atlīdzinājuma
summa, f.
entscheiden, I. v. a. (v. scheiden) (part.
p. entschieden) izšķirt (lietu), izspriest
(jautājumu); II. v. n. (über etw.)
nolemt (par ko); III. v. refl. sich
izšķirties; sich (für jemn.)
nostāties (kāda pusē); izspriest lietu
(kādam) par labu.
entscheidend, adj. izšķiŗošs; -er Sieg,
galīga uzvara; im -en Augenblick,
kritiskā brīdī; -e Stimme, izšķīrēja
balss; eine -e Antwort geben, dot
galīgu atbildi; ein -es Urteil, galīgs
spriedums.
Entscheidung, f. izšķiršana, f.; lēmums,
m.; eine «. treffen, izšķirt; nolemt.
Entschei’dungsļļaugenblick, m. kritisks
brīdis, -grund, m. izšķīrējs cēlonis;
lēmuma pamats, m. -kämpf, m.
izšķīrēja cīņa.
entschieden, I. adj. (v. entscheiden)
(entschlossen) cieši apjemties; eine -e
Antwort, noteikta atbilde; II. adv. ich
werde - nicht kommen, es droši vien
nenākšu.
Entschiedenheit, f. «. stingrums, m.;
drošums, m.
entSchläfen, v. n. (v. schlafen) (part. p.
entschlā’fen) 1. aizmigt, iemigt; 2. fig.
(sanft sterben), izdzist; die E-en,
nelaiķi, m. pl.; Dieva mierā dusošie,
m. pl.
entSchlägen, v. refl. (v. schlagen) (part.
p. entschlā’gen) sich einer Sache
atsvabināties no kādas lietas,
entschleiern, v. a. atplīvurot; fig. die
Zukunft atklāt nākotni,
entschlie’ßen, v. refl. (v. schließen) (part.
p. entschlossen) sich etw. zu tun,
apjemties ko darīt; du mußt dich
schnell tev ātri jāizšķiŗas.
Entschließung, f. apjemšanās, f.
entschlos’sen, I. adj. (v. entschließen)
nešaubīgs; II. adv. droši.
Entschlossenheit, f. », nešaubīgums, m.
entschlum’mern, v. n. 1. aizmigt, iemigt;
2. fig. (sanft sterben) izdzist,
entschlüpfen, v. n." aus dem
Gefängnisse izsprukt no cietuma;
(herausgleiten) izslīdēt; dieses Wort ist mir
entschlüpft, šis vārds man izsprucis.
Entschluß, m. lēmums, m.; nodoms, m.;
einen - fassen, apjemties; er kann zu
keinem -sse kommen, viņš nevar
izšķirties.
entschuld’bār, adj. aizbildināms,
entschuldigen, I. v. a. atvainot; das ist
nicht zu tas nav atvainojams;
-Sie! atvainojiet! II. v. refl. sich «,
atvainoties; sich durch Krankheit
aizbildināties ar slimību; prv. wer sich
entschuldigt, klagt sich an, kas
vainīgs, tas bailīgs.
Entschuldigung, f. pl. -en,
atvainojums, m.; aizbildinājums, m.; (jemm.)
seine -en machen, atvainoties (kāda
priekšā); das sind leere -en, tā ir
tukša izruna.
Entschul’digungs |I grund, m.
aizbildināšanās od. atvainošanās iemesls, m.
-schreiben, n. od. -zettel, m.
aizbildināšanās od. atvainošanās raksts, m.
entschwē’ben, v. n. aizlidināties;
nozust.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
