Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - K - Knackwurst ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Knackwurst — Kniehosen
305
lieh) vaina, f.; er hat einen fürs
Leben bekommen, viņš dabūjis vainu
uz visu mūžu.
Knack’wurst, f. žāvēta desa.
Knag’ge, f. pl. -n, (Kleiderrechen)
knaģis, m.
Knall, m. -(e)s, pl. -e, paukšķis, m.; (von
der Peitsche) plīkšķis, m.; (Explosion)
sprādziens, m.; rībiens, m.; fig. und
Fall, uzreiz, piepeši.
Knall’effekt, m. troksnis, m.; teātrāls
pajēmiens.
knallen, v. n. paukšķēt; - lassen,
pauk-šķināt; mit der Peitsche plīkšķināt
(ar) pātagu; (explodieren) sprāgt;
rībēt; es knallte ein Schuß, norībēja
šāviens.
Knal’len, n. -s, paukšķēšana, f.;
(Explodieren) sprāgšana, f.; rībēšana, f.
knapp, I. adj. 1. (enge) šaurs; 2. fig.
(spärlich vorhanden) rets; das Geld
ist bei ihm naudas viņam maz;
II. adv. 1. (enge) šauri; 2. fig. (kaum;
tikko; 3. fig. (dürftig, spärlich)
trūcīgi; zemn. - halten, nedot (kādam*
daudz.
Knappe, m. -n, pl. -n, 1. (Schildträger)
bruņnesis, m.; 2. (Bergknappe)
kalnracis, m.; 3. (Geselle) palīgs, m.
Knapp’heit, f. 1. (Enge) šaurums, m.;
2. fig. (Dürftigkeit) trūcīgums, m.
Knapp’| käse, m. knapsiers, m.
Knar’re, f. pl. -n, tarkšķis, m.;
tarkšķ-urbis, m.
knar’ren, v. n. tarkšķēt; - lassen,
tarkšķināt; čīkstināt.
Knast, m. -(e)s, pl. -e, zars, m. (kokā).
Knast’er, m.-s, 1. (Tabak) slikta tabaka, f.
2. fam. ein alter «., vecs āzis. -bārt,
m. fam. (Brummbär) ņurga, com.
knast’ern, v. n. sprakstēt.
knastig, adj. zarains.
knat’tern, v. n. sprēgāt; sprakstēt.
Knat’tern, n. -s, sprēgāšana, f.;
sprakstēšana, f.
Knäu’el, n. -s, pl. kamols, m.; auf
ein wickeln, satīt kamolā.
Knauf, m. -(e)s, pl. Knäufe, 1. (Kapitell)
pīlāra galva, f.; 2. (Griff) pumpa, f.
Knau’ser, m. -s, pl. sīkstulis, m.;
skopulis, m.
knau’serig, adj. sīksts, skops.
Knē’bel, m. -s, pl. spruņģis, m.;
(Mundknebel) sprūslis, m. -bārt, m.
ūsas, f. pl.
knē’beln, v. a. saspruņģēt, cieši sagriezt;
(jemn.) aizbāzt (kādam) muti.
Knecht, m. -(e)s, pl. -e, kalps, m.
knech’ten, v. a. kalpināt; verdzināt.
Knechtschaft, f. kalpība, f.; verdzība, f.
Dravnieks, Vāciski latviska vārdnīca.
Knech’tung, f. kalpināšana, f.;
kalpi-nājums, m.
Kneif, m. -(e)s, pl. -e, fam. nazis, m.
knei’fen, I. v. a. (knei’fe; kniff;
gekniffen) kniebt; freq. knaibīt; II. v. n.
fam. aiziet.
Knei’fen, n. -s, kniebšana, f.;
knaibīšana, f.
Knei’fer, m. degunkniebis, m.
Kneifzange, f. knaibles, f. pl.
(knīpstangas, f. pl.).
Kneip’ābend, m. dzīŗu vakars, m.
Knei’pe, f. pl. -n, plītnīca, f.;
dzertuve, f.
knei’pen, I. v. a. u. imp. kniebt; freq.
knaibīt; II. v. n. fam. dzert, žūpot,
plītēt.
Knei’pen, n. -s, 1. kniebšana, f.; (im
Leibe) graizes, f. pl.; 2. fam.
žūpošana, f. -lēben, n. krogu dzīve, f.
Knē’ten, n. -s, mīcīšana, f.; (des
Körpers) laitīšana, f.; masāža, f.;
braucīšana, f.
Knē’ter, m. -s, pl. mīcītājs, m.; (des
Körpers) laitītājs, m.; masieris, m.;
braucītājs, m.
Knick, m. -(e)s, pl. -e, 1. ielūzums, m.;
2. ieliekums, m.
knick’en, I. v. a. 1. aizlauzt (kociņu);
einen Hasen lauzt zaķim kaklu;
2. fig. (tief betrüben) grūti
noskumdi-nāt; II. v. n. im Gehen ļodzīties
ejot.
knick’erig, adj. skopulīgs.
Knicks, m. -(s)es, pl. -(s)e, kniksis, m.;
(sveicinājums, ceļus palokot).
knick’sen, v. n. kniksēt.
Knick’ung, f. ļodze, f.; deformācija, pie
izkļaušanās, f.
Knie, n. -s, pl. -(e), 1. celis, m.
(ge-wöhnl. pl. ceļi), auch ceļgals, m.; auf
den -(e)n liegen, nomesties ceļos; (vor
jemm.) auf die -(e) fallen, mesties
(kāda priekšā) ceļos; 2. (Biegung)
ieliekums, m.
Knie’ļļband, n. prievīte, f. -beuge, f. 1.
ceļu locīšana, f.; 2. (Kniekehle)
pacele, f. -beugung, f. ceļu locīšana, f.
knie’(e)n, v. n. 1. stāvēt uz ceļiem; 2.
mesties ceļos.
Kniefall, m. ceļos mešanās, f.
knie’fällig, adj. ceļos meties.
Knie’jļgeige, f. violoncells, m. -gelenk, n.
ceļa locītava.
knie’höch, adj. ceļu augstumā.
Knieholz, n. kabe, f.
Knie’hösen, f. pl. īsas bikses, -kehle, f.
pacele, f.; ceļa dobums, m. -scheibe,
f. skriemelis, m. -stück, n. līknis, m.
od. lieknis, m.
20
:
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
