Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - Hirsch ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Hirsch — Hochfläche
277
Hirsch, m. -es, pl. -e, briedis, m.
Hirsch’||bock, m. briedis, m. -fährte, f.
briežu pēdas, f. pl.
Hirsch’IIgeweih, n. brieža ragi, m. pl.
-kuh, f. briežu māte, f. -lauf, m.
brieža kāja, f.
hirsch’lēdern, adj. briežādas-.
Hirsch’IIlösung, f. brieža izkārnījumi, m.
pl.
Hir’se, f. sūra, f. od. sāre, f.; auch:
prosa, f.
Hirte, m. -n, pl. -n, gans, m.; dem.
ganiņš, m.; prv. wie der so die
Herde, kāds gans, tāds ganāmais pulks.
Hirten’ ||gesang, m. ganu dziesma, f.
-haus, n. gana nams. -horn, n. gana
taure, f. -hund, m. gansuns, m.;
lopu-suns, m. -junge, m. ganupuika, m.
-knābe, m. ganupuika, m.
hir’tenlös, adj. bezgana-; -{s)e Herde,
ganāmais pulks bez gana.
Hir’tenmädchen, n. ganumeita, f.
hir’tenmäßig, I. adj. gana-; II. adv. kā
gans.
Hir’ten II pfeife, f. gana svilpe, f.
Hir’tin, f. pl. -nen, ganumeita, f.;
gane, f.
his’sen, v. a. uzvilkt (buras).
Hitz’||bläschen, n. od. -blatter, f.
karstuma pūtīte, f.
Hitz’e, f. 1. karstums, m.; (Glut)
kvēle, f.; (von der Sonne) goze, f.;
(Schwüle) tveice, f.; es ist eine
drük-kende spiedīgs karstums, -grād, m.
karstuma grāds, m.
hitz’en, v. a. karsēt; Birkenholz hitzt
mehr als Fichtenholz, bērzu malka dod
vairāk karstuma nekā priežu malka,
hitz’ig, I. adj. 1. karsts, (ungestüm)
trauksmīgs; nicht so lēnāk; -er
Kampf, karsta cīņa; 2. fig. (jähzornig)
ātrs, (aufbrausend) iekarsis; er ist
sehr viņš ļoti ātrs; «. werden,
skaisties, iekarst, iekarsēties; II. adv.
karsti; dedzīgi; ātri.
Hitz’kopf, m. karstas putras strēbējs, m.;
karstgalvis, m.
hitz’köpfig, adj. ātrs, karsts.
Hitz’||pickel, m. od. -pocke, f. karstuma
pūtīte, f. -schlag, m. saules dūriens,
m.
Hö’bel, m. -s, pl. ēvele, f. -bank, f.
skrūvbeņķis, m.; ēveļsols. -eisen, n.
ēveles zobi, m. pl.
hö’beln, v. a. 1. ēvelēt; 2. fig.
nogludināt, izkopt.
Hö’beln, n. -s, ēvelēšana, f.
fio’belspān, m. ēveles skaida, f. (pl.
ēveļskaidas).
hoch, I. adj. (comp, hö’her; sup. der
höchste) 1. (räumlich) augsts; ein
hoher Berg, augsts kalns; dieser Baum
ist 50 Fuß ■», šim kokam piecdesmit
pēdas augstumā; 2. fig. (von der Zeit)
liels, augsts; ein hohes Alter, sirms
od. liels vecums; das hohe Altertum,
sirmā senatne; es ist hohe od. die
höchste Zeit, ir pēdējais brīdis; II. adv.
1. (räumlich) augsti, augstu; » über
der Stadt, lielā augstumā pār pilsētu;
- zu Pferde, zirgam mugurā; 2. fig.
(bedeutend, sehr) visai, ļoti; das Herz
schlägt ihm höher, sirds viņam pukst
ātrāk. /
Hoch, n. -s, veselības uzsaukums, m.;
tösts, m.; (auf jemn.) ein -
ausbringen, uzsaukt (kādam) veselības od.
augstas laimes.
höch"achten, v. a. augsti cienīt, turēt
augstā godā.
Hoch’achtung, f. (augsta) cienīšana, f.-;
augstcienība, f.; (als Briefformel) mit
vorzüglicher verbleibe ich, visā
cienībā Jūsu.
hochachtungsvoll, I. adj. augstcienības
pilns; II. adv. ar cienību, visā
cienībā.
hoch’ādelig, adj. dižciltīgs, vecas
muižnieku cilts-.
Hoch’altār, m. galvenais altāris, -amt, n.
lielā mesa, f.
höch’ansehnlich, adj. ļoti cienījams; ļoti
ievērojams.
Höch’bahn, f. gaisa dzelzceļš, m.
Höch’bau, m. celtniecība, f.
hoch’begäbt, adj. ļoti apdāvināts,
hoch’||beglückt, adj. ļoti laimīgs, -beinig,
adj. ar augstām kājām, -bejahrt, adj.
ļoti vecs. -berühmt, adj. ļoti slavens,
(hervorragend) ļoti ievērojams,
-be-tāgt, adj. ļoti vecs, sirmā vecumā,
höch’brüstig, adj. ar augstām krūtīm,
höch’deutsch, adj. augšvācu-; das H-e,
augšvācu v^oda, f.; vācu rakstu
valoda; ~ reden, runāt vācu rakstu
valodā.
Hoch’II druck, m. stiprs spiediens; fig.
mit « arbeiten, strādāt ar lielu skubu,
-ēbene, f. augstiene, f.
hoch’ēdel, adj. ļoti augsts.
Höch’ehrwürden, f. Euer Jūsu
cienība.
hoch’||ehrwürdig, adj. ļoti cienīgs,
-erfreut, adj. ļoti priecīgs, (entzückt)
līksms, -erhāben, adj. 1. izcils; 2. fig.
ļoti cēls. -fahrend, adj. uzpūtīgs, -fein,
adj. ļoti smalks.
Höch’fläche, f. augstiene, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
